Aliens

Kārlis III (1759.-1788.g.), Spānijas karalis

Spāniski - Carlos Sebastián de Borbón y Farnesio.
Ceturtais Burboņu dinastijas Spānijas karalis no 1759. līdz 1788.gadam, arī Kārlis IV Neapoles - Neapoles un Sicīlijas karalis.

Radniecība. Māte - no Farnēzes dzimtas.

Dzīvesgājums. 

Kārlis III - arheoloģijas entuziasts un aizbildnis.
Izrakumi Pompejās. Tikai XVIII gs. vidū divu Sicīliju karalis Kārlis IV Burbons un viņa inženieris kavalieris Alkuberre, tikko kā atklājuši Herkulānu, nolēma mainīt izrakumu rajonu un rakt tur, kur hronikās bijušas norādītas Pompejas.
Izrakumi sākās 1748.gada 1.aprīlī. Darbos tika nodarbināti 24 cilvēki, no tiem 12 cietumnieki. Jau 6.aprīlī atrada pirmo lielo jauko sienas gleznojumu. 19.aprīli uzgāja pirmos mirušos: uz grīdas gulēja ģindenis, no kura rokām bija izripojušas zelta un sudraba monētas. Tomēr, nenojaušot, ka viņi uzdūrušies pašam Pompeju centram, izrakumu bedri atkal aizbēra un sāka rakt citā vietā. Atraka amfiteātra skatītāju rindas. Tā kā neatrada ne statujas, ne zeltu, tad atkal mainīja rakšanas vietu. Sāka rakt tagadējā Herkulānejas vārtu vietā un uzdūrās kādai villai, kuru nezin kādēļ sāka uzskatīt par Cicerona villu. Villas sienas rotāja skaistas freskas, kuras izgrieza, un visu atkal aizbēra.
Beidzot 1754.gadā Pompeju dienvidu malā uzraka vairāku apbedījumu un antīkas mūra sienas paliekas. Kopš tā laika izrakumi ar nelieliem pārtraukumiem noris līdz pat mūsdienām.
Kārļa IV iekārtotais muzejs pildījās ar atradumiem. Tas uz Neapoli pievilināja Eiropas skolotākos cilvēkus.

Kārļa III loma močiku kultūras izpētē. Doktors Hāgens, vairāku populārzinātnisku grāmatu par pirmskolumba indiāņu kultūru autors, apgalvojis, ka pirmo reiz močiki tika atklāti 1771.gada 17.jūnijā. Atklājējs un reizē pirmais kolekcionārs, kurš Ziemeļperu indiāņu materiālās kultūras liecības sācis apkopot muzeju fondos, bija Spānijas karalis Kārlis III. Viņš lika pirmo akmeni jaunās zinātnes - amerikānistikas pamatos. Monarhs saprata, ka Amerikas pamatiedzīvotāji jau pirms eiropiešu ierašanās bija radījuši apbrīnas vērtas kultūras, kuras ir pelnījušas, lai tās atcerētos. Kārlim III bija pat iecere izveidot un izdot apjomīgu indiāņu Amerikas un tās senvalstu enciklopēdiju, kuras nosaukums būtu: „Jaunās Pasaules aizlaiku vēsture.”
Kārlis III nosūtīja uz Ameriku zinātniekus, kuriem vajadzēja meklēt zudušas pilsētas un citas seno indiāņu valstu materiālās liecības. Arhitektam Bernaskoni tika uzdots izpētīt greznās Palenkes drupas.
Pēc Kārļa III iniciatīvas un par karaļa naudu tika atrastas totonaku kultūras centra - Tahinas pilsētas drupas, acteku kalendāra akmens u.c. Tāpat pēc valdnieka iniciatīvas sāka vākt un piegādāt viņa personīgajam muzejam artefaktus no močiku un čimiešu zemēm. Truhiljas pilsētas korehidors Feihoo i Sosa šos artefaktus nosūtīja vairākās kastēs. Nosūtīto artefaktu vidū bija zelta rotaslietas, vēdeklis no dārgām putnu spalvām, griezumiem bagātīgi izgreznots koka zizlis, močiku vai čimiešu valdnieka mirstīgās atliekas. Indiāņu valdnieka mirstīgās atliekas bija labā stāvoklī: labi saglabājies skelets, to pat sedza āda. Labi saglabājušies bija arī zobi, nagi un mati. Nelaiķi pavadījuši kapenēs uzietie keramikas priekšmeti - močiku augstmaņu figūras. Sūtījums Kārļa III galmā pienāca 1771.gada 17.jūnijā un to doktors Hāgens uzskata par močiku kultūras atklāšanas dienu.
Močiku valdnieka mirstīgās atliekas karalis novietoja paša dibinātajā un vadītajā muzejā. 

Aplūkojamie objekti.
Kārļa III vārdā nosaukta universitāte Madridē.

Saites.
Spānijas karaļi (?-patlaban).
Burboņu dinastija.