Kādešas kauja (1274.g.pmē.)
Senēģiptiešu faraona Ramzesa II Lielā 2.karagājiens pret hetiem, notika faraona valdīšanas 5.gadā, tātad tikai gadu pēc iepriekšējā.
Kaujas gaita. Pēc mēneša pārgājiena faraona karaspēks sasniedza augstieni virs Kādešas netālu no Orontas upes.
Pie Kādešas (tagadējā Sīrija) bija galvenā kauja, kas detalizēti tikusi aprakstīta abu tautu hronikās. Veiklie hetu izlūki izzināja ēgiptiešu karaspēka kustību un heti spēja iemānīt lielīgo faraonu ar nelielu vienību lamatās. Hetu slēpni austrumos no Kādešas ēģiptieši nepamanīja un Ramzess II steidzās uz Kādešu tikai ar vienu Amona "leģionu." Kādešas tuvumā ēģiptieši izveidoja taisnstūra nometni ar vairogiem uz ārpusi.
Trauksmes signāls vēstīja par hetu pēkšņo uzbrukumu. Ēģiptieši tika pārsteigti negaidot un viņu vidū izcēlās panika. Kauja bija ilga un asiņaina. Vēsturniekiem grūti pateikt kas kaujas aprakstā ir taisnība, bet kas - izdomājums. Hetu priekšējās vienības esot ielenkušas faraonu, kurš tikko paspējis ietērpties bruņās un ielēkt kaujas ratos. Tā laika hronisti saglabājuši arī ziņas par faraona miesssargu-lauvu ar vārdu "Naidnieku iznīcinātājs." Faraons kopā ar lauvu, kas tomēr ir īsts vēsturisks personāžs, sagrāvuši tūkstošus hetu karotāju. Domājams, faraons izglābās pateicoties citām kareivju vienībām, kas atradās tuvumā un ieradās palīgā (Ptaha un Seta "leģioni"), "neuzvaramais" Ramzess II tikai par mata tiesu izvairījās no gūsta.
Beidzot tomēr Ramzesa II karaspēks atkāpās un heti izsludināja uzvaru - tā tas aprakstīts viņu hronikās. Toties faraons uz dzimteni nosūtīja vēstījumu: "Es uzvarēju viņus visus. Es viens pats, tamdēļ, ka mani kājinieki un kaujas rati pameta mani likteņa varā." Pēc faraona pavēles bija jāsvin uzvara un viņš pats jāgodā kā izcils karavadonis: slavinošie teksti tika iecirsti daudzu tempļu akmens sienā (piemēram Abusimbelas bareljefi), atrasti arī divi tādi papirusi.
Ēģiptiešu sakāve kaujā pie Kādešas apturēja viņu ekspansiju uz ziemeļiem.
Pēc kara 1259.g.pmē. ar hetu ķēniņu Hatušilu III tika noslēgts pirmais zināmais miera līgums pasaulē – viņa zeltā gravēta kopija glabājas ANO (oriģināls Stambulas Vēstures un arheoloģijas muzejā). Saglabājušās akmens plāksnes ar miera līguma punktiem. Vēl pēc dažiem gadiem Ramzess II nostiprināja savienību ar hetiem apprecot Hatušila meitu. Tā savienība ar hetu valsti tika noturēta 50 gadus.
Saites.
Ramzess II Lielais (1279.-1213.g.pmē.).
Kauju saraksts.
