Aliens

Čehovs, Antons (1860.-1904.g.)

Krieviski - Антон Павлович Чехов.
Krievu rakstnieks un dramaturgs.

Radniecība. Māsa - Marija.
Sieva - Olga Knippere, aktrise.

Dzīvesgājums. Dzimis 1860.gada 29.janvārī.
70.gados sācis literāro darbību - rakstījis feļetonus un humoristiskus stāstus - galvenokārt ar pseidonīmu Antoša Čehonte.
1884.gadā beidzis Maskavas universitāti, strādājis par ārstu.
1884.gadā iznācis viņa pirmais stāstu krājums "Melpomenes pasakas."
1890.gadā ceļojis pa Sahalīnu, ceļojuma iespaidā sarakstījis publicistisku grāmatu "Sahalīnas sala" (1893.-1894.g., latviski 1970.g.), kurā attēlojis katordznieku dzīvi.
Agrīnie stāsti atklāj A.Čehova demokrātiskos pasaules uzskatus, pastāvošās sociālās īstenības kritiku - "Ierēdņa nāve" (1883.g., latviski 1903.g.), "Hameleons" (1884.g., latviski 1903.g.), "Unters Prišibejevs" (1885.g., latviski 1904.g.).
1892.gadā sāka dzīvot Meļihovā (pie Maskavas). Ārstēja vietējos zemniekus, organizēja skolu celtniecību zemnieku bērniem.
1898.gadā diloņa slimība piespieda viņu pārcelties uz dzīvi Krimā, jo ārstēties Eiropā nebija pa kabatai. Autkas ciemā pie Jaltas tika uzcelta māja, tajā A.Čehovs apmetās ar māti un māsu Mariju. Te viņš sadraudzējās ar Ļ.Tolstoju un M.Gorkiju.
Lai sasirgušais rakstnieks varētu redzēt savas uzvestās lugas "Tēvocis Vaņa" un "Kaija," 1898.gadā Jaltā ieradās Maskavas Mākslinieciskā teātra trupa ar K.Staņislavski un V.Nemiroviču-Dančenko vadībā.
Te, Autkas ciemā, Sv.Teodora Tīrona baznīcā notika arī A.Čehova un aktrises O.Knipperas salaulāšana.
Jaltā viņš uzrakstīja savas lugas "Ķiršu dārzs" un "Trīs māsas," kā arī 9 stāstus - starp tiem "Dāma ar sunīti," kura darbība daļēji risinās Krimā.
Pēc A.Čehova iniciatīvas Krimā tika atklāta pirmā prettuberkulozes sanatorija trūcīgajiem. 
Reālistiski atveidojis sava laika dzīvi, turpmākajos darbos A.Čehovs padziļināti risinājis sociālas un tikumiskas problēmas, atklājis inteliģences idejiskos meklējumus, tās sociālo nevarību - stāsti "Stepe" (1888.g., latviski 1946.g.), "Garlaicīgs stāsts" (1889.g., latviski 1953.g.), "Divkauja" (1891.g., latviski 1895.g.), "Anna kaklā" (1895.g., latviski 1895.g.), "Māja ar mezonīnu" (1896.g., latviski 1896.g.), "Joničs" (1898.g., latviski 1898.g.), "Dāma ar sunīti" (1899.g., latviski 1947.g.).
Stāstos "Sievu valstība" (1894.g., latviski 1903.g.), "Zemnieki" (1897.g., latviski 1898.g.), "Ieplakā" (1900.g., latviski 1901.g.) attēlojis sabiedriskās attiecības pilsētās un laukos. Sociālā vispārinājuma augstāko pakāpi sasniedzis stāstos "Sestā palāta" (1892.g., latviski 1897.g.), "Cilvēks futrālī" (1898.g., latviski 1901.g.).
Būdams smalks psihologs un zemteksta meistars, prasmīgi savienojot ironiju un liriku, A.Čehovs ietekmējis krievu un pasaules literatūras attīstību.
80.gadu beigās pievērsies dramaturģijai, rakstījis komēdijas - "Lācis" (1888.g., latviešu teātrī 1900.g., grāmatā - 1960.g.), "Kāzas" (1889.g., latviski 1954.g.), "Bildinājums" (1890.g., latviski 1912.g., latviešu teātrī 1945.g.), "Jubileja" (1891.g., latviski 1909.g., latviešu teātrī 1912.g., 1946.g.), lugu "Ivanovs" (1889.g., latviešu teātrī 1906.g., ...1975.g., grāmatā 1945.g.).
A.Čehovs rakstījis novatoriskas lugas - "Kaija" (1896.g., latviski 1908.g., latviešu teātrī 1911.g., ...1976.g.), "Tēvocis Vaņa" (1897.g.. latviešu teātrī 1907.g., ...1969.g., grāmatā 1909.g.), "Trīs māsas" (1901.g., latviešu teātrī 1951.g., ...1974.g.), "Ķiršu dārzs" (1904.g., latviešu teātrī 1907.g., 1953.g., grāmatā 1945.g.).
1900.gadā A.Čehovs tika ievēlēts  par Pēterpils ZA goda akadēmiķi, bet 1902.gadā no goda nosaukuma atteicās, protestējot pret patvaldību, kas akadēmisko nosaukumu atņēma M.Gorkijam.
A.Čehova lugām raksturīgs dziļš iekšējs dramatisms, mākslinieciski spēcīgi vispārināta sociālā īstenība. Tās radīja jaunu pavērsienu krievu un pasaules teātra attīstībā. 
Miris 1904.gadā.

Latviski A.Čehova darbi kopš 1890.gada.

Aplūkojamie objekti.
A.Čehova muzejmāja Krimā. Mājā, kurā A.Čehovs pavadīja pēdējos savas dzīves gadus - "Baltā vasarnīca." 1898.gadā A.Čehovs nopirka tukšu zemes gabalu Augšautkas ciemā. Pēc gada še uzcēla māju pēc arhitekta L.Šapovālova projekta. Biežs Čehova viesis šeit bija M.Gorkijs.
Rakstnieka māsa Marija bija tā, kas saglabāja Čehova māju, viņa rakstus un mantas. 1921.gadā te atklāja A.Čehova muzeju. Kad Krimu bija ieņēmuši vācieši, tie šo māju nozīmēja par virsnieku dzīvošanai paredzētu. Tomēr māsa Marija kategoriski pieprasīja, ka rakstnieka kabinetā gan neviens lai nedzīvotu. Par galveno argumentu kalpoja tas, ka trīs Čehova darbu sējumi bija tulkoti vācu valodā. Vācieši patiesi šai jautājumā piekāpās! Kad nacistiem no Krimas bija jāaiziet, kāds vācu virsnieks uz vasarnīcas vārtiņiem uzkāra dokumentu, ka nams ir vācu barona īpašums. Tā, iespējams, Čehova muzejs tika pasargāts no izlaupīšanas.
Māsa Marija līdz pat mūža beigām palika muzeja pieskatītāja.

Gurzufas vasarnīca. To A.Čehovs iegādājās 1900.gadā. 

Avoti. Dramaturga māsa Marija savāca brāļa vēstules, rokrakstus, personīgās mantas.
I.Buņina grāmata par A.Čehovu. 1955.g., uzrakstīta emigrācijā. 

Saites.
Krievu literatūra.