Jegorovs, Aleksandrs (1883.-1939.g.)

Krieviski - Александр Ильич Егоров.
Krievpadomju militārais darbinieks.

Dzīvesgājums. Dzimis 1883.gada 13.oktobrī Orenburgas apgabalā.
Kopš 1935.gada Padomju savienības maršals.
Kompartijas biedrs kopš 1918.gada.

Krievijas Pilsoņu karā. Pilsoņu karā komandējis virkni armiju un frontes.
1918.gadā bija sarkankrievu dibinātās Ziemeļkaukāza Kara apgabala Kara padomes loceklis (priekšsēdētājs J.Staļins) un piedalījās Caricinas aizstāvēšanā. Locekļi K.Vorošilovs un S.Miņins no atsevišķām lielinieku vienībām izveidoja kaujas spējīgu grupējumu, kas 1918.gada oktobrī tika apvienots 10.armijā - pavēlnieks K.Vorošilovs, no 26.decembra - A.Jegorovs. Šai armijā bija apmēram 40 000 kājnieku un kavalēristu, 200 ložmetēju, 152 lielgabali un 13 bruņuvilcieni. To atbalstīja Caricinas strādnieki, 8. un 9.armija, D.Žlobas komandētā "Tērauda divīzija" - tie veica Caricinas aizstāvēšanu.

RKKA štāba priekšnieks laikā no 1931. līdz 1935.gadam.
1935.-1937.gadam Ģenerālštāba priekšnieks.
1937.-1938.gadam Aizsardzības tautas komisāra 1.vietnieks.
1934.-1938.gadam locekļa kandidāts KP CK.
No 1937.gada PSRS AP deputāts.
Miris 1939.gada 23.februārī Maskavā.