Jaunās Jorkas 11.septembris
11.septembris. 2001.gada 11.septembra rītā islāma kaujinieku (kas gan tiek apšaubīts!) uzbrukuma rezultātā tika nolaupītas lidmašņas, taranētas publiskas ēkas un bojā gājuši 2973 cilvēki Ņujorkā, Vašingtonā un Pensilvānijā.
Pasaules tirdzniecības centrs (World Trade Center jeb WTC). Tas ir/bija ēku komplekss, sastāvošs no daudzām celtnēm, no kurām augstākie un nozīmīgākie bija Dvīņu torņi 110 stavu augstumā.
Tajos izvietots Pasaules tirdzniecības centrs, ikdienā tajā strādāja ap 50 000 darbiniekiem. To celtniecība norisa 7 gadus (1966.-1973.g.). 1972.gadā, kad tika pabeigts Ziemeļu tornis, tas tobrīd kļuva par pasaulē augstāko ēku (pārņēma stafeti no Empire State Building).
1980.gadā uz Ziemeļu torņa jumta tika uzbūvēts 109,7 m augstais TV tornis, kas nodrošināja vairāk kā 50 radio un televīzijas programmu pārraidi Ņujorkā.
415 un 417 m augstie un 2,17 miljonu ASV dolāru vērtie torņi sabruka 12 sekundēs.
Torņu depozītos atradās 230 miljonu vērti dārgmetāli (3800 zelta un 30 000 sudraba stieņi), kas pēc drupu novākšanas izrādījās neskarti.
Notikumu gaita. 2011.gada 11.septembrī 19 musulmaņu kaujinieki ar Muhamedu Atu priekšgalā ASV sagrāba 4 pasažieru lidmašīnas un ar tām taranēja dažādus amerikāņu objektus.
Hronoloģiski notikumi bija tā:
8:46:40 (pēc mūsu laika būs, ja pieskaitīs 4 stundas) - kā pirmā no kursa novirzījusies (tā lidoja no Bostonas uz Losandželosu) lidmašīna Boeing 767 (American Airlines, reiss Nr.11) ar ātrumu 790 km/st. tiešā trāpījumā taranēja „Pasaules tirdzniecības centra” Ziemeļu torni Ņujorkā starp 93. un 99.stāvu. Bojā gāja 92 cilvēki (ieskaitot 5 kaujiniekus).
9:03:13 - kā otrā PTC Dienvidu tornī starp 77. un 85.stāvu ar ātrumu 950 km/st. taranēja otra Boeing 767 lidmašīna (arī lidoja no Bostonas uz Losandželosu, United Airlines, reiss Nr.175). Bojā gāja 65 cilvēki (ieskaitot 5 kaujiniekus). Tas jau notika visas pasaules acu priekšā, un kļuva skaidrs, ka tas nav vis nelaimes gadījums, bet gan iepriekš izplānota diversija.
9:36 - kā trešais objekts ar Boeing 757 (izlidoja no Dalesa lidostas Vašingtona uz Losandželosu, American Airlines, reiss Nr.77) tika taranēts Pentagons Vašingtonā. Pentagona ēkā ietriecās Boeing 757 no kompānijas American Airlines lidmašīna ar 58 pasažieriem un 6 apkalpes locekļiem, kas izlidoja no Vašingtonas. Lidmašīna ietriecās kompleksa ārējo apli veidojošo ēku rindā to sagraujot, izcēlās ugunsgrēks. Šeit kopumā gāja bojā 126 cilvēki (64 civēki no lidmašīnas, ieskaitot 5 kaujiniekus (vai tomēr 6?)).
9:59 - visas pasaules acu priekšā sabruka PTC Dienvidu tornis, aiznesot 614 darbinieku dzīvības.
10:06 - ceturtais taranējums neizdevās, un 4.nolaupītā lidmašīna Boeing 757 (lidoja no Ņujorkas un Sanfrancisku, United Airlines, reiss Nr.93) nogāzās Akmens līcī Pensilvānijā. Tas notika tādēļ, ka lidmašīnas pasažieri pretojās nolaupītājiem. Lidmašīna taranējamo mēŗķi nesasniedza, tas pat nav noskaidrots, tomēr visdrīzāk tas ir Baltais nams Vašingtonā. Bojā gāja 44 cilvēki, to skaita 4 kaujinieki).
10:26 - sabruka Ziemeļu tornis – 1402 upuri. Amerikas varenības simbols bija iznīcināts.
415 un 417 m augstie un 2,17 miljonu ASV dolāru vērtie torņi sabruka 12 sekundēs.
Sabruka arī 47 stāvus augstā PTC 7 ēka, jo uz to pārmetās ugunsgrēks un arī izkausēja metāla konstrukcijas.
7 pilnīgi sagruva: Ziemeļu torņa (110 stāvu), Dienvidu torņa (110) stāvu, Mariott viesnīcas (22 stāvi), Southeast Plaza ēkas (9 stāvi), Northeast Plaza ēkas (9 stāvi), ASV Muitas ēkas (8 stāvi) un Salomon Brothers ēkas (47 stāvi).
Glābšana. Lielāko daļu cilvēku izdevās glābt. Glābšanas darbi prasīja 343 ugunsdzēsēju dzīvības.
Briesmas ņujorkiešu veselībai radīja arī gaisa piesārņojums.
Nogalinātie. Kopējais upuru skaits sasniedza 2810 cilvēkus. Tie bija 115 valstu pilsoņi, protams, ka starp viņiem bija arī musulmaņi. Gāja bojā arī visi, kas atradās 4 nolaupītajās lidmašīnās – 226 cilvēki (kaujinieki, pasažieri) un plus vēl apkalpes.
Materiālie zaudējumi Ņujorkai lēsti 105 miljardu ASV dolāru apmērā.
Reakcija pasaulē. Alazhāras universitātes Kairā Lielais šeihs Muhameds Seīds Tantavi un Lielās mošejas Mekā imāms Muhameds al Sabīls bija to augstāko musulmaņu klīriķu starpā, kas šo uzbrukumu nosodīja. Citi musulmaņu vadoņi nebija tik nosodoši.
Palestīnieši atklāti līksmoja. Jasirs Arafāts centās norobežoties no terora un publiski nodeva asinis palīdzībai 11.septembra upuriem.
Izmeklēšana. Jau izmeklēšanas sākumā tika noteiktas kaujinieku personības. Tika konstatēts, ka tie visi ir musulmaņi, un vairākumam no tiem ir Saūda Arābijas pases.
ASV varas iestādes secināja, ka 11.septembra uzbrukumu īstenoja 19 pašnāvnieku vienība, kas pildījusi Al Qaeda vadoņa Osamas Binlādena (1957.-2011.g.) rīkojumu.
Šī grupa nolaupīja 4 lidmašīnas: divas ietriecās Dvīņu torņos, viena – Pentagonā, bet pēdējā nesasniedza savu mērķi - Balto namu Vašingtonā, jo pasažieri uzsāka cīņu ar nolaupītājiem un lidmašīna nogāzās klajā laukā.
Oficiālā versija vēsta, ka liesmojošā lidmašīnu degviela izkausēja metāla konstrukcijas, tādēļ torņu augšdaļa iebruka uz leju.
Uzbrucēju personības. Uzbrucēji bija skaitā 19 un nākuši no vidusslāņa, tiem bija universitāšu izglītības. Viņi nenēsāja bārdas, dzēra alkoholu un apmeklēja naktsklubus - tātad nekādi fundamentāli islāmisti vis viņi nebija.
Viņu darbības uz zemes koordinēja Muhameds Ata. Tas bija 33 gadu vecs ēģiptietis, jurista dēls, izglītojies Kairā un Hamburgā. 1997.gadā Ata „pazuda” uz 18 mēnešiem, droši vien izgāja sagatavošanas kursu kādā no Al Queda nometnēm Afganistānā. 1998.gadā Ata atgriezās Hamburgā. 10.septembrī viņš izlidoja no Floridas (te ieguva lidošanas tiesības) uz Bostonu. Ap to laiku viņš arī saņēma instrukcijas uzbrukumam.
Tiesa. Apsūdzēti seši Gvantanamo nometnē turēti ieslodzītie:
Halīds Šeihs Muhameds – galvenais apsūdzētais. Viens no Al Qaeda līderiem, kurš esot uzraudzījis uzbrukuma plānošanu. Viņu uzskata par uzbrukuma autoru un rīkotāju.
Dzimis Kuveitā pakistānieša ģimenē, audzināts reliģiski, sūtīts uz nometnēm tuksnesī. 16 gadu vecumā iestājies Musulmaņu brālībā un kādu laiku pavadījis Pakistānā. Tad devies studēt uz ASV. Sākumā iestājās nelielā baptistu universitātē Ziemeļkarolīnā, pēc tam pārgāja uz Ziemeļkarolīnas pavalsts Lauksaimniecības un tehnisko universitāti, ko arī 1986.gadā absolvēja. Ne ar kādu ekstrēmismu tai laikā viņš nav izcēlies. Atgriezies Pakistānā, viņš un brāļi dodas uz Afganistānu, kur ņem dalību pretpadomju džihādā. Pēc tam viņš devās uz Kataru, kur strādāja par projektu inženieri Elektrības un ūdens ministrijā. ASV uzmanības lokā viņš nokļuva līdz ar savu nelielo lomu pirmajā Pasaules Tirdzniecības Centra bombardēšanā. Tajā viņš no Kataras uz ASV sava māsasdēla Jusefa līdzdalībniekam nosūtīja 600 USD.
1994.gadā Muhameds devās līdz Jusefam uz Filipīnām un sāka plānot tā saucamo Bodžinkas sazvērestību, kuras laikā divās dienās virs Klusā okeāna bija plānots uzspridzināt 12 komerciālos lainerus. Plāns izgāzās, jo varas iestādes atklāja Jusefa bumbu darbnīcu Manilā. Jusefu arestēja 1995.gadā Islamabādā. Muhameds pameta Kataru un bēga uz Afganistānu. Tur viņam izdevās tikt pieņemtam pie Bin Lādena, kuram viņš prezentēja uzbrukumu Ņujorkai ar komerciālajiem laineriem. Taču viņam likās, ka Bin Lādens pietiekami neieklausās. Viņš formāli iestājās Al Qaedā 1998. vai 1999.gadā un drīz vien Bin Lādens pieņēmis lēmumu par viņa plāna atbalstīšanu. 1999.gada pavasarī Muhameds izsaukts uz Kandahāru, lai viņam to pavēstītu. Mērķu izvēlē bija iesaistīts tikai Muhameds, Bin Lādens un Muhameds Atefs, bin Lādena operāciju šefs.
Šeihs Muhameds tika arestēts 2003.gada martā Ravalpindi pilsētā Pakistānā. Par 27 miljoniem dolāru atklīdzību viņu nodeva kāds organizācijas kolēģis. Amerikāņi pratinot viņu spīdzinājuši ar mākslīgās slīcināšanas metodi.
Viņš pats personīgi nogriezis galvu jaunajam Wall Street Journal reportierim Danielam Pērlam.
Tagad viņš kopā ar vēl 4 apsūdzētajiem grib pēc iespējas ātrāk atzīties, lai mirtu mocekļa nāvē.
Binlādena saistība ar uzbrukumu. 15.septembrī toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs atbildību pilnībā uzvēla uz Osamu Binlādenu un viņa kaujinieku grupējumu Al Qaeda. Tad viņš pasludināja „krusta karu” (visai neveiksmīgs apzīmējums!), vēlāk „karu pret terorismu.” Valdošais talibu režīms Afganistānā atteica Osamas izdošana un ASV sāka iebrukumu Afganistānā, kas nav beidzies vēl šodien.
9.novembrī Al Jazeera telekanāls pirmo reizi translēja pirmo Osamas video uzrunu, kas apstiprināja viņa saistību ar uzbrukumiem Ņujorkā.
„Mēs jau iepriekš aplēsām upuru skaitu, kas tiks nodarīti pretiniekam no spēka pozīcijām... Mēs izskaitļojām, ka tiks sagrauti trīs vai četri stāvi. Es lūkojos uz lietām ļoti optimistiski... Pateicoties manai pieredzei šai nozarē, es paredzēju, ka ugunsgrēks, kas uzliesmos dēļ lidmašīnas degvielas sprādziena, sagraus ēkas metāliskos balstus, un tiks iznīcināta lidmašīnu trieciena zona un stāvi, kas novietoti virs tās. Lūk, viss, uz ko mēs cerējām.”
(Osama Binlādens, uzruna no videokasetes)
Sazvērestības teorijas.
1. Diversiju sarīkoja ASV valdība, kas sadarbojās ar Lielbritānijas, Pakistānas un Izraēlas izlūkdienestiem.
2. Torņi sabruka nevis lidmašīnu ietriekšanās rezultātā, bet gan kontrolētā sprādzienā. Spridzināšanas speciālisti šo versiju uzskata par galīgām muļķībām: pirmkārt, torņi sabruka virzienā no augšas uz leju, bet kontrolētu spridzināšanu gadījumā gandrīz vienmēr sāk no apakšas; otrkārt - tādas spridzināšanas sagatavošanas darbi būtu vērienīgi un nepaliktu nepamanīti. Te būtu jānovieto tonnām sprāgstvielas un jāiezāģē nesošās konstrukcijas. Darbs dienām un nedēļām.
3. Teroristu sagrābtās lidmašīnas tika vadītas no attāluma.
4. Osma Binlādens īstenībā nepastāv, bet gan ir ASV izlūkdienesta radīts tēls. Tas bijis vajadzīgs lai īstenotu uzbrukumus Afganistānai un Irākai. Audio un video uzrunas esot viltojumi. Tomēr pilnīgi reāls Osama tika nogalināts 2011.gada maijā Pakistānā.
5. Pentagonam trāpīja vadāma raķete, nevis lidmašīna. Tiek domāts, ka neprofesionāls pilots nevarēja veikt tik sarežģītu manevru, lai lielā ātrumā trāpītu ēkas sienā. Taču katastrofas vietā tika uzietas lidmašīnas atlūzas. Turklāt teorijas piekritējiem nav ticamas versijas, kur tad palika lidmašīna ar 64 cilvēkiem. Zināms, ka traģiskajā dienā nolaupīja vēl divas lidmašīnas. Viena no tām, “Reiss 77”, ietriecās Pentagonā ēkā, Virdžīnijā, izraisot eksploziju un ugunsgrēku. Tomēr daudzi uzskata, ka uzbrukumu Pentagonam pat nevar pamatot, jo lidmašīna trāpīja ēkas daļā, kurā notika renovācijas darbi. Tāpat lēš, ka izraisītie bojājumi esot bijuši neatbilstoši mazi, salīdzinot ar lidmašīnas iespaidīgo izmēru. Sazvērestību teorētiķi apgalvo, ka Pentagonā ietriecās nevis pasažieru lidmašīna, bet gan raķete vai bezpilota lidaparāts. Pēc viņu domām, arī sākotnējie videomateriāli un fotogrāfijas, kas uzņemtas notikuma vietā, neparāda lidmašīnas atlūzas, tomēr oficiālās versijas liecina par ko citu.
6. Ceturto lidmašīnu notrieca ASV iznīcinātājs, nevis, ka tā nokrita cīnoties pasažieriem ar nolaupītājiem.
7. ASV valdība zināja par plānotajiem uzbrukumiem. Bija, bet nekas netika darīts. Speciālisti gan norāda, ka ASV drošības dienestiem bija iespēja novērst uzbrukumu iepriekš, bet tas nenotika to nesaskaņotās darbības dēļ.
8. Uzbrukumā vainojami žīdi. Tāda teorija parādījās sakarā ar to, ka uzbrukums patiesi bija izdevīgs Izraēlai, kas gribēja panākt aktīvāku ASV iesaistīšanos cīņā ar niknajiem musulmaņiem. Kā pierādījums tiek minēts tas, ka uzbrukuma dienā 4000 žīdu neesot ieradušies darbā torņos. Patiesībā uzbrukumā gāja bojā vairāki simti žīdu.
9. Uzbrukums radījis aviokompāniju akciju cenu kāpumu. Daži sazvērestības teorētiķi apgalvo, ka tieši pirms 11.septembra divu aviosabiedrību - “United Airlines” un “American Airlines” – akciju likmes ievērojami kāpa, un tās dienu pirms uzbrukumiem bija neparasti augstā līmenī. Zīmīgi, ka tieši šo aviokompāniju lidmašīnas nolaupīja liktenīgajā dienā. Tas liek spekulēt, ka iekšējās informācijas saņēmēji, iespējams, jau iepriekš zināja par 11.septembra notikumiem un attiecīgi izdarīja likmes. Lēš, ka pirms traģiskajiem notikumiem nevienai citai aviokompānijai nebija neparastas likmju attiecības un tik ievērojamas aktivitātes akciju tirgū. Pastāv uzskats, ka Osama bin Ladens akciju tirgotājus varētu būt iepriekš brīdinājis par uzbrukumiem, bet tomēr pierādīts tas nav.
10. Debesskrāpjus sagrāva kontrolēta spridzināšanas metode. Iespējams, šī ir pazīstamākā teorija, kas ieskauj traģēdijas mīklainos apstākļus. Zināms, ka Pasaules tirdzniecības centra torņi sabruka masīvā putekļu un dūmu mākonī, atņemot dzīvību vairāk nekā 1500 cilvēkiem, kas tobrīd atradās ēkās. Tomēr pastāv viedoklis, ka lidmašīnas nevarēja tik viegli sagraut torņu konstrukcijas, lai tie pilnībā sabruktu. Šādas teorijas piekritēji uzskata, ka ēkas iznīcināja ar kontrolētu spridzekļu palīdzību, kuri celtnēs bija ievietoti iepriekš. Lidmašīnu ietriekšanās “dvīņu torņos” tos aktivizēja, izraisot lielu eksploziju. Konspirācijas teoriju piekritēji, analizējot situāciju, pauž, ka lidmašīnas degviela nevar radīt pietiekami augstu temperatūru, lai izraisītu tērauda konstrukcijas sagrūšanu.
Šīs spekulācijas papildina arī aculiecinieku versijas par to, ka ēkas sagruva pārāk ātri un vienmērīgi, kas arī liecinātu par sprādziena esamību. Zīmīgi, ka pat specializētais izdevums “Open Chemical Physics Journal” 2009.gadā ziņoja par tirdzniecības centra debesskrāpju gruvešos atrastām ļoti iedarbīgu sprāgstvielu pēdām. Tiesa, šie apgalvojumi ir pretrunā ar oficiālo izmeklēšanas versiju, un tie līdz galam nav pierādīti.
11. Amerikāņu gaisa drošība nīka bezdarbībā. Jau gadiem ilgi diskutē par to, ka NORAD jeb Ziemeļamerikas Gaisa telpas aizsardzības pavēlniecība katastrofas dienā apzināti nepildīja savus pienākumus. Proti, lidmašīnas nolaupīšanas gadījumā nekavējoties sūta iznīcinātājus, kas var pārtvert gaisa kuģus un novērst briesmas. Lēš, ka 11.septembrī ģenerāļi iegūto informāciju par uzbrukumiem apzināti palaida garām, neizpildot pienākumus. Amerikai ir ietekmīgākie gaisa spēki pasaulē, bet tieši tajā dienā tie nespēja pārtvert nevienu nolaupīto lidmašīnu, kas, pēc sazvērestības teorētiķu domām, liecina par valdības atšķirīgajiem nolūkiem. Kāpēc viņi tā rīkojās? Konspirācijas teoriju piekritēji uzskata, ka valdība vēlējās izmantot uzbrukumus, lai varētu iekarot Irāku un Afganistānu savu naftas iegūšanas mērķu dēļ. Taču, līdzīgi kā citas, arī šī teorija nav pierādīta.
12. Zvani no nolaupītajām lidmašīnām nebija. Saskaņā ar oficiālo versiju, lidmašīnu nolaupīšanu apstiprina vairāki telefona zvani, kurus paspēja veikt pasažieri. Tomēr daudzi skeptiķi uzskata, ka no tāda augstuma, kurā lidoja lidmašīnas, 2001.gadā vēl nebija iespējams piezvanīt. Tāpat kāds cits alternatīvās teorijas piekritējs uzskata, ka šie zvani ir pierādījums, ka teroraktus sarīkoja ASV. Proti, neviens no zvanītājiem liktenīgajā dienā nepieminēja, kas īsti nolaupīja lidmašīnas, kā to apgalvo oficiālajos avotos. Turklāt apstiprināto notikuma versiju skeptiķus mulsina kāds zvans, kurā dēls runā ar savu māti, bet sarunu iesāk, nosaucot savu vārdu un uzvārdu. Neskatoties uz sazvērestības teoriju piekritēju pārliecinošajiem uzskatiem, oficiāli avoti vēsta, ka liktenīgajā dienā kopā reģistrēti 30 pasažieru zvani.
Kāpēc tas vajadzīgs? ASV prezidents Bušs varēja pasludināt „karu pret terorismu” un varēja okupēt Irāku un Afganistānu. Amerikāņiem tas līdzēja piekļūt pie Irākas naftas resursiem. Karadarbības laikā ASV valdība ievērojami palielināja militāros izdevumus un nodrošināja labu peļņu ieroču ražotājiem.
Ticību sazvērestības teorijām stiprināja arī ASV kļūda jautājumā par Irākas „masu iznīcināšanas ieročiem,” kuru nemaz nebija.
ASV specdienestu saistība ar sprādzieniem. 11.septembra terora aktos Ņujorkā sagrauto Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpju gruvešos ir atklātas ļoti iedarbīgu sprāgstvielu pēdas. Par to ir pārliecinājusies starptautiska inženieru, arhitektu, ķīmiķu un fiziķu komanda Kopenhāgenas universitātes ķīmijas fakultātes zinātnieka Nīlsa Harita (Niels H. Harrit) un doktora Stīvena Džounsa (Dr.Steven E.Jones) vadībā. Šis atklājums, kas publicēts specializētajā izdevumā Open Chemical Physics Journal, ir klajā pretrunā oficiālajai izmeklēšanas versijai, kurā apgalvots, ka nekādu sprāgstvielu Pasaules tirdzniecības centra augstceltnēs nav bijis. Pētnieku grupa, izmantojot optisko mikroskopu, rentgenstaru mikroskopu (EDRS), elektronisko mikroskopu (SEM) un dinamisko diferenciālo kalorimetru, ir atklājusi ļoti sīkas sarkanas un pelēkas daļiņas, kas palikušas pāri no sprāgstvielām. Tās ir uzietas visos četros laboratorijā pārbaudītajos putekļu paraugos.
Pirmo putekļu paraugu uzreiz pēc otrā debesskrāpja sabrukšanas savācis kāds Manhetenas iedzīvotājs, vēl divi putekļu paraugi iegūti nākamajā dienā pēc „terora akta,” bet ceturtais – aptuveni nedēļu pēc traģiskajiem notikumiem. Mikroskopiskās daļiņas, kas palikušas pāri no sprāgstvielām, ir konstatētas visos četros putekļu paraugos.
Viela, kas, iespējams, izmantota mērķtiecīgajā augstceltņu sagraušanā, sastāv no dzelzs (III) oksīda un alumīnija pulvera un tai ir raksturīga spēja ārkārtīgi īsi laika sprīdī radīt ļoti augstu temperatūru ierobežotā telpā. Saskaņā ar ASV likumiem, šī sprāgstviela ietilpst tā saucamo riska preču grupā un tās eksportēšanu uz ārzemēm ierobežo noteikumi (International Traffic in Arms Regulations (ITAR)), kas attiecas uz bruņojumā izmantojamām precēm.
Fizikas doktors Stīvens Džouns, kurš 11. septembra terora aktu neoficiālajā izmeklēšanā bija iesaistījies jau kopš 2005.gada (http://www.stj911.org/), kad vēl strādāja Brigham Young University (BYU), apgalvo, ka šādu materiālu pagatavot ir ārkārtīgi sarežģīti un kuram katram tas noteikti nebūtu pa spēkam. Stīvens Džouns jau agrāk paudis viedokli, ka pastāv neskaitāmi fakti, kas norāda uz abu Ņujorkas debesskrāpju mērķtiecīgu sagraušanu kontrolētos sprādzienos. Viņa agrākie pētījumi savulaik bija pieejami arī Brigham Young University (BYU) mājas lapā internetā, taču ASV masu mediju un vairāku Džounsa kolēģu spiediena ietekmē viņš bija spiests pārtraukt pasniedzēja darbu šajā mācību iestādē un savus rakstus no augstskolas interneta resursiem izdzēst.
Vēlāk pētījuma materiāli angļu valodā pārcelti uz citu adresi, taču šī materiāla publicēšanas brīdī latviešu valodā arī tur vairs nav atrodami.
11.septembra notikumi — nacistu darbs. Šī ir feina sazvērestības teorija!
Protams, ka nacistu mērķis ir iegūt kundzību pār pasauli. Viņi vēlas izprovocēt Trešo pasaules karu. Kad sāksies karš un ekonomiskā krīze, fašisti plāno iegūt varu un radīt jaunu pasaules kārtību, kuru pārvaldīs Trešais reihs. Nacistu aģenti strādā daudzās valstīs un starptautiskās organizācijās. Jo vairāk valstis un tautas tiks iekļautas Trešajā pasaules karā, jo vieglāk viņiem būs iekarot kundzību pār pasauli, izmantojot pazemes bāzēs radīto kara tehniku, kas pārsniedz pasaules sasniegumus šajā jomā.
Nacisti ilgu laiku lika cerības uz kapitālistisko Rietumu un komunistisko Austrumu pretrunām. Taču pēc Padomju Savienības sabrukšanas situācija pasaulē mainījās. Tagad tiek liktas cerības uz to, ka nabadzīgie Dienvidi sāks cīņu pret ievērojami pārtikušajiem Ziemeļiem. 11.septembra notikumi ASV nav nejaušība, bet mēģinājums radīt plaisu starp musulmaņu un kristiešu pasaulēm. Tāpat arī notikumi Tuvajos Austrumos un karš starp Palestīnu un Izraēlu ir posmi šajā ķēde. Ufologs Kreigs uzskata, ka daudzus nacionālus konfliktus un teroristiskus aktus ir izprovocējuši nacistu aģenti. No aculiecinieku stāstījumiem izriet, ka NLO, ko nacisti radījuši savās pazemes ražotnēs, ir aprīkoti ar milzīgām iespējām un cilvēcei paredzētajā cīņā būs grūti stāties pretī fašistiem.
Baidens un 11.septembris. Tuvojoties slavenā terora akta 20 gadadienai 2021.gada 11.septembrī, Baidens devis rīkojumu 6 mēnešu laikā atslepenot valdības un FIB dokumentus, kas saistīti ar toreizējiem notikumiem. Tas varētu gūt skaidrību par ASV tuvas sabiedrotās - Saūda Arābijas iespējamo saistību ar notikušo.
Nobeigumā Žila Kepela citāts no grāmatas „Džihāds: politiskā islāma pēdas,” 2002.g.: „Neskatoties uz to, ko apgalvoja steidzīgi komentētāji uzreiz pēc uzbrukuma Savienotajam Valstīm, šie uzbrukumi bija drīzāk izmisuma uzbrukumi, un simbolizēja islāmiskās kustības izolāciju, sadrumstalotību un pagrimumu, nevis tās spēku un neuzvaramību. Džihādisti-salafisti, kas piederēja Binlādena noslēpumainajam „Alkaidas” tīklam, iedomājās sevi par dzirkstelēm ["No dzirksts iedegsies liesma!"], kas ir spējīgas aizdegt vardarbības ugunsgrēku pievīlušos musulmaņu vidū. Tiem nepietika pacietības kustības lēnai būvēšanai, kas spētu uzrunāt masas, mobilizēt tās un vest pa ceļu uz varu. Viņi ticēja, ka visu acu priekšā ir iespējams izsist pamatu no lielā Amerikāņu Sātana kājām, un satriecošais džihāda vilnis pārklās mūsdienu pasauli. Šī ilūzija atgādināja to, kas virzīja tos džihāda piekritējus, kas 1981.gada nogalināja Anvaru Sadatu.”
