Japānas imperatori (~660.g.pmē.-patlaban)
Regālijas. Viena no Japānas imperatoru regālijām - bronzas spogulis jata no kagami, tiek glabāta Nagojā.
Japānas imperatori vienlaicīgi ir arī sintoistu augstākais priesteris.
Mūsdienās imperatoram irmaz reālās varas, tomer viņu uzlūko kā tautas vienotības simbolu.
Katram ārvalstu vēstniekam,kas tiek akreditēts Japānā, gatavojoties pirmajai oficiālajai vizītei pie imperatora, ir iespēja izvēlēties, vai uz pili doties ar limuzīnu, vai karietē. Brauciens ar karieti, kas ir sena tradīcija, izmaksā dārgi.
Pirmā japāņu ķēniņu dinastija ir bijusi Dievu/Jūras ķēniņu nolikta un kalpojusi no ap 660.g.pmē.–VI gs. mē. Visu viņu vārdos ir zilbe mu, kas norāda uz saistību ar grimušo Lemūrijas/Mu zemi.
Pirmā japāņu ķēniņu dinastija.
1. Dzimmu Tenno (~660.g.pmē.).
2. Kammu.
Dzīvesgājums. Otrais japāņu ķēniņš aiz Dzimmu Tenno.
Saslimis, kad bijis vēl troņprinča kārtā. Ļaudis lūgušies par viņa veselību Murodži svētnīcā.
3. Temmu.
Dzīvesgājums. Trešais japāņu ķēniņš. Pazīstams ar to, ka pārrakstījis Kodziki, Nihongi un vēl divas vēl senākas grāmatas, kuras nu jau aizmirstas.
Mumaijado (IV gs.).
Saimeja (~661.g.). 661.gadā imperatore Saimeja, kas pavēlējusi nocirst svēto birzi Mivas kalnā, skarbi nožēlojusi izdarīto - pili uzreiz pēc tās uzbūvēšanas sagrāva stihija, zem drupām gāja bojā kases pārzinis un daudzi galminieki.
Tenji (626.-671.g.).
Tenmu (?- 686.g.).
Antoku (~1185.g.) miris jauns 1185.gadā.
82. Ho Toba (1183.-1198.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1180.gadā.
1192.gadā nozīmēja Minamoto Joritomo par sjogunu, līdz ar to nodibināts Kamakuras sjogunāts.
Dzokju nekārtību (1221.g.) rezultātā nu jau bijušais imperators Ho Toba nesekmīgi centās gāzt sjogunu.
Miris 1239.gadā.
83. Cutimikado (1198.-1210.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1195.gadā.
Miris 1231.gadā.
XIII gs. gandrīz 60 gadu cīņa par varu notika starp šīm divām dinastijām: Dzimjoinu un Daikakudzi. Cīnījās divi brāļi. Šo strīdu atrisināja sjogunāta reģents Hodzjo Sadatoki, kas noteica, ka abu dinastiju pārstāvji valdīs pamīšus. Šis lēmums japāņu vēsturē iegājis kā „Bumpo kompromiss.” Pēc tā katrs imperators valda 10 gadus, tad atdodot troni nākamajam no otras dinastijas. Tomēr šis lēmums tikai attālināja neizbēgamo konfliktu starp Dzimjoinu un Daikakudzi dzimtām.
84. Dzuntoku (1210.-1221.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1197.gadā.
Miris 1242.gadā.
85. Tjukjō (1221.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1218.gadā.
Miris 1234.gadā.
86. Ho Horikava (1221.-1232.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1212.gadā.
Miris 1234.gadā.
87. Sidzo (1232.-1242.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1231.gadā.
Miris 1242.gadā.
88. Ho Saga (1242.-1246.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1220.gadā.
Miris 1272.gadā.
89. Ho Fukasusa (1246.-1259.g.).
Radniecība. Brālis – Kamejama (nākamais imperators).
Biogrāfija. Dzimjoina dinastijas aizsācējs.
Dzimis 1243.gadā.
Miris 1304.gadā.
Daikakudzi dinastija (1259.-?).
90. Kamejama (1259.-1274.g.).
Radniecība. Brālis – Ho Fukasusa (iepriekšējais imperators).
Biogrāfija. Daikakudzi dinastijas aizsācējs.
Dzimis 1249.gadā.
Miris 1305.gadā.
91. Ho Uda (1274.-1287.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1267.gadā.
Miris 1324.gadā.
92. Fusimi (1287.-1298.g.).
Radniecība. Sieva – Eifuku Monjina (1271.-1342.g.), slavena vaka skolas dzejniece.
Biogrāfija. Dzimis 1265.gadā.
Miris 1317.gadā.
93. Ho Fusimi (1298.-1301.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1288.gadā.
Miris 1336.gadā.
94. Ho Nidzo (1301.-1308.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1285.gadā.
Miris 1308.gadā.
95. Hanadzono (1308.-1318.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1297.gadā.
Miris 1348.gadā.
96. Ho Daigo (1318.-1339.g.). Daikakudzi dinastija.
Biogrāfija. Dzimis 1288.gadā.
1318.gadā kāpa imperatora tronī.
1324.gadā notika Sjotjū nemieri, tika atklāta pirmā Ho Daigo sazvērestība pret bakufu.
Šim imperatoram uz neilgu laiku izdevās atjaunot reālu imperatora varu. Vēsturē šis laiks iegājis kā Kemmu restaurācija (1333.-1336.g.). Tā ir pati dramatiskākā cīņa Japānas vēsturē starp sjogunātu un imperatoru.
1333.gadā Asikaga Takaudzi sagrāba Kiotu imperatora vārdā.
1335.gadā Asakaga Takaudzi stājās priekšā sacelšanai pret imperatoru. Tai pašā gadā sagrāba Kiotu, imperators bēga un dibināja Dienvidu valsti Jesinā.
1336.gadā atklājās otrā Ho Daigo sazvērestība pret bakufu.
Ho Daigo varai galu darīja 1336.gadā Asikaga Takaudzi, kas nodibināja Asakagas sjogunātu, līdz ar to aizsākot Muromati periodu.
Šis Daikakudzi dinastijas imperators mēģināja neievērot Bumpo kompromisu un atņemt varu Dzimjoinu dinastijai. Dzimjoinu dinastija, ko atbalstīja Hodzjo Takatoki, sacēlās. Rezultātā Ho Daigo bēga no Kiotas ar visām imperatora regālijām (imperatora varas simboli - sinki spogulis, zobens un jašmas piekariņi).
Šis konflikts noveda pie sadalījuma Ziemeļu un Dienvidu galmos.
Miris 1339.gadā.
Ziemeļu un Dienvidu galmu periods (1337.-1392.g.). Konflikts starp Daikakudzi un dzimjoinu dinastijām noveda pie sadalījuma Ziemeļu un Dienvidu galmos.
Ziemeļu galms – Hokutjō. Atradās Kiotā. Pirmie pieci ziemeļu imperatori Kogons, Komjō, Suko, Ho Kogons un Ho Enjū tika uzskatīti par nelikumīgiem tenno, jo tiem nebija imperatora regāliju.
Kogons (1332.-1333.g.), dzimis 1313.g., miris 1364.g.
Komjō (1333.-1348.g.), dzimis 1321.g., miris 1380.g.
Suko (1348.-1351.g.), dzimis 1334.g., miris 1398.g.
Ho Kogons (1352.-1371.g.), dzimis 1338.g., miris 1374.g.
Ho Enjū (1371.-1382.g.), dzimis 1358.g., 1393.g.
Ho Komacu – skatīt jau kopējos imperatorus!
Dienvidu galms – Nantjō. Atradās Josinā.
Šāds sadalījums turpinājās gandrīz 60 gadu līdz 1336.gadam, kamēr Dienvidu galms atteicās no savām pretenzijām uz varu.
97. Ho Murakami (1339.-1368.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1328.gadā.
Miris 1368.gadā.
98. Tjokei (1368.-1383.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1343..gadā.
Miris 1394.gadā.
99. Ho Kamejama (1383.-1392.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1347.gadā.
Miris 1414.gadā.
100. Ho Komacu (1392.-1412.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1377.gadā.
No 1382.-1392.gadam valdīja tikai Ziemeļu valstī.
No 1392.-1412.gadam valdīja apvienotā valstī.
Miris 1433.gadā.
101. Sjoko (1412.-1428.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1401.gadā.
Miris 1429.gadā.
102. Ho Hanadzono (1428.-1464.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1419.gadā.
Miris 1470.gadā.
103. Ho Cutimikado (1465.-1500.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1442.gadā.
Miris 1501.gadā.
104. Ho Kasivabara (1500.-1526.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1464.gadā.
Miris 1527.gadā.
105. Ho Nara (1526.-1557.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1496.gadā.
Miris 1558.gadā.
106. Ohimati (1557.-1586.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1517.gadā.
Miris 1593.gadā.
107. Ho Jodzei (1586.-1611.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1571.gadā.
Miris 1617.gadā.
108. Ho Midzunō (1611.-1629.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1596.gadā.
Miris 1680.gadā.
109. Meisjo (1629.-1643.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1623.gadā.
Miris 1696.gadā.
110. Ho Komjō (1643.-1654.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1633.gadā.
Miris 1655.gadā.
111. Hosai (1656.-1663.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1637.gadā.
Miris 1685.gadā.
112. Reigen (1663.-1687.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1654.gadā.
Miris 1732.gadā.
113. Higasijama (1687.-1709.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1675.gadā.
Miris 1710.gadā.
114. Nakamikado (1710.-1735.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1701.gadā.
Miris 1737.gadā.
115. Sakuramati (1735.-1747.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1720.gadā.
Miris 1750.gadā.
116. Momodzono (1747.-1762.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1741.gadā.
Miris 1763.gadā.
117. Ho Sakuramati (1763.-1770.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1740.gadā.
Miris 1813.gadā.
118. Ho Momodzono (1770.-1779.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1758.gadā.
Miris 1780.gadā.
119. Kokaku (1780.-1817.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1771.gadā.
Miris 1840.gadā.
120. Ninko (1817.-1846.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1800.gadā.
Miris 1846.gadā.
121. Komei (1846.-1866.g.).
Biogrāfija. Dzimis 1831.gadā.
Miris 1866.gadā.
123. Taišo jeb Josihito (1912.-1926.g.).
Radniecība. Dēls - Hirohito, nākamais imperators.
Dzīvesgājums. Nomira 1926.gada decembrī.
124. Hirohito (1926.-1989.g.). Japāņu - 裕仁
Ārpus Japānas pazīstams ar dzimto vārdu Hirohito, bet Japānā viņu vairāk pazīst kā Imperatoru Šovu (昭和天皇, Shōwa tennō). Tā viņu nodēvēja pēc nāves, bet viņa valdīšanas periodu sauc par Šovas ēru (Shōwa). Bērnībā viņa vārds bija Mičinomija (迪宮 — princis Miči).
Japānas 124.imperators, visilgāk valdījušais Japānā - 62 gadus.
Radniecība. Tēvs - Josihito jeb Taišo, iepriekšējais imperators.
Vectēvs - Meidzi, imperators.
Māte - Japānas princese Kiko, pašreizējā imperatora otrā dēla sieva. Viņa jau ir dzemdējusi divas meitas. Šis dēls ir pirmais vīrietis, kas 40 gadu laikā ir dzimis imperatora ģimenē.
Sieva - princese Kodzjuna, apprecēja 1924.gadā.
Dēls - Akihito, nākamais imperators.
Dzīvesgājums. Dzimis 1901.gada 29. aprīlī, miris 1989. gada 7. janvārī Tokijā, Aojamas pilī.
Viņš izglītību ieguva Japānas izglītības iestādē Gakushūin (学習院), kas sākotnēji tika izveidota, lai izglītotu japāņu dižciltīgo bērnus. Pēc mācījās speciālā kroņprinču institūtā (Tōgū-gogakumonsho). Dzīves sākuma posmā viņu ļoti interesēja jūras bioloģija.
1921.gadā Hirohito kļuva par pirmo Japānas kroņprinci, kas bija devies ārpus Japānas. Viņš bija aizbraucis uz Eiropu.
Tai pašā 1921.gadā tēva Josihito slimības dēļ kļuva par princi-reģentu.
1924.gadā viņš apprecējās ar princesi Kodzjunu.
Kāpšana tronī. Par Japānas imperatoru Hirohito kļuva 1926.gada 25.decembrī, kad nomira viņa tēvs imperators Taišo.
II Pasaules karā. Vēsturnieku vidū pastāv dažādas versijas par Hirohito lomu Otrajā pasaules karā, kad Japānas impērija kopā ar Trešo reihu un Itālijas Karalisti bija nostājušās pret Sabiedrotajiem. Redzot, ka amerikāņi gatavi turpināt atombombardēšanu, Japāna sešas dienas pēc uzbrukuma 1945.gada 15.augustā paziņoja par padošanos - to pusdienlaikā izsludināja imperators Hirohito.
1975.gadā pirmo reizi Japānas imperators, šajā gadījumā — Hirohito, satikās ar ASV prezidentu, kas tajā brīdī bija Ričards Niksons.
Miris 1989.gada 7.janvārī, 87 gadu vecumā.
125. Akihito (1989.-patlaban).
Radniecība. Tēvs - Hirohito, iepriekšējais imperators.
Sieva - Mičiko.
Dzīvesgājums. 1959.gada 10.aprīlī notika Japānas kroņprinča un Mičiko Šodas kāzas. Šis notikums esot pamudinājis daudzus japāņus iegādāties televizoru.
Akihito un Latvija. 2007.gada maija beigās (2009.gada martā uzdāvināja) viesojās 3 Baltijas valstīs, arī Latvijā. Saeimas runasvīrs viņam uzdāvināja Lielvārdes jostu.
Pazīstams jūras grunduļu pētnieks.
2011.gada marta beigās apmeklēja zemestrīcē cietušos cilvēkus nometnēs, kas ir ārkārtīgi rets gadījums.
Paziņoja par savu atkāpšanos no amata un troņa nodošanu Naruhito. Tas ir Japānas vēsturē pirmais gadījums, jo visi iepriekšējie ķēniņi valdījuši līdz savai nāvei. Līdz ar viņu 2019.gada 30.aprīlī beigsies pašreizējais Heisei laikmets, bet jaunais sāksies 1.maijā. Līdz šī gada 30.aprīlim turpināsies pēdējais Heisei gads - 31.gads.
Naruhito–pašreizējais troņmantnieks. Viņa ģimenē ir viena meita.
Saites.
Japāņi.
