Jaungada kauja (1942.g.)
Jūras kauja 1942.gada 31.decembrī Barenca jūrā starp britu konvoja kuģiem un vācu floti, kas ieguvusi Jaungada kaujas nosaukumu.
Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. 1941.gada septembrī sākās slavenie arktiskie konvoji - Lielbritānija un ASV piegādāja PSRS tehniku un iekārtas. Ja sākumā vācieši šiem konvojiem nepiešķīra lielu nozīmi, tad tomēr visai ātri viņi saprata to svarīgumu. Tad viņi nosūtīja uz ziemeļiem lielu savas flotes daļu.
1942.gada jūlijā vācieši pārtvēra un sagrāva karavānu PQ-17. Tā paša gada septembrī smagus zaudējumus cieta karavāna PQ-18. Tad briti nolēma nesūtīt vairs karavānas diennakts gaišajā laikā. jaunie kovoji saņēma indeksus JW (turpceļā) un RA (atpakaļceļā).
Spēki pirms kaujas. 1942.gada decembra beigu konvojs JW-51B bija otrais jaunajā sērijā, tas sastāvēja no 14 kravas kuģiem, kas pārveda tankus, smagās mašīnas, iznīcinātājus, bumbvedējus, degvielu. Kravas kuģus piesedza 6 mīnu kuģi un divas korvetes. Konvojs gāja polārās nakts apstākļos un bija ārkārtīgi grūts - kuģus sedza bieza ledus kārta. Piedevām, par to tapa zināms vāciešiem.
Vācieši konvoja pārtveršanai nosūtīja divus smagos kreiserus - "Hipper" un "Lutzov," kurus pavadīja 6 mīnu kuģi.
Kaujas gaita. Vācieši bija pārliecināti par panākumiem, jo nebija gaidāms, ka mīnu kuģi varētu turēties pretim vācu smagajiem kreiseriem. Aviācija bija neiesaistāma laika apstākļu dēļ.
Uzbrūkot vācieši sadalīja savus spēkus - "Hipperam" ar trim mīnu kuģiem bija jāpievērš sev konvoja aizsardzības kuģi, bet "Lutzovam" bija jāuzbrūk kravas kuģiem. Tomēr jau pēc uzbrukuma sākuma vāciešiem pilnīgi negaidīti kaujas vietā ieradās divi britu vieglie kreiseri - "Šefīlda" un "Jamaika," kas uzbruka "Hipperam." Pēc vairākiem trāpījumiem vācu kuģī tā kapteinis pieņēma lēmumu doties atpakaļ uz bāzi.
Tikmēr "Lutzovs" apšaudīja kravas kuģus- tas izšāva vairāk kā 80 šāviņu tā arī ne reizi netrāpīdams.
Kaujas rezultāti. Kaujas rezultātā briti zaudēja vienu mīnu kuģi un vienu trali, bet visi kravas kuģi sasniedza mērķi.
Vācieši zaudēja vienu mīnu kuģi, "Hippers" bija saņēmis tik nopietnus bojājumus, ka knapi aizvilkās līdz bāzei.
Uzzinājis par nožēlojamajiem rezultātiem, Hitlers bija ārkārtīgi nikns un teju vai nosūtīja visu savu floti metāllūžņos un gribēja aizliegt būvēt jaunus kuģus. JKF virspavēlnieks admirālis Ēriks Rēders tika atstādināts no amata. Jaunais flotes komandieris Karls Dēnics ar lielām pūlēm pierunāja Hitleru saglabāt virsūdens floti, lai gan turpmākajā karā tai nebija lielas nozīmes.
