Izotopi
Par izotopiem sauc elementus ar vienādu ķīmisko sastāvu, bet atšķirīgu atommasu jeb atomus, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu. Izotopi tā ir nosaukti, jo atrodas vienā un tai pašā periodiskās sistēmas vietā - tiem ir vienādas (vai gandrīz vienādas) ķīmiskās īpašības.
Galaprodukta izotops - tas ir izotops, kas rodas sākumprodukta izotopa radioaktīvās sairšanas rezultātā. laikam ejot, tas arvien palielinās.
Vēsture. 1913.gadā angļu ķīmiķis un fiziķis Frederiks Sodijs (Frederick Soddy) ieviesa terminu „izotops,” nosaukumam par pamatu ņemot grieķu valodas vārdu savienojumu ar nozīmi „tā pati vieta” (ἴσος - „vienāds" un τόπος - „vieta").
1919.gadā angļu fiziķis A.V.Estons konstruējis masspektrogrāfu, ar kuru atklājis dažādu ķīmisku elementu 213 stabilos izotopus un noskaidrojis to izplatību, par ko 1922.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju. Pierādījis, ka kodola masa ir par dažām desmitdaļām procenta mazāka nekā tajā ietilpstošo daļiņu masas summa - pēc F.Estona terminoloģijas "pakojuma efekts," tagad - masas defekts. 1927.gadā noteica masas defektu daudziem izotopiem.
1931.gadā A.V.Estons atklāja izotopu 238U.
1940.gada 8.jūnijā Edvīns Makmilans un Fīlips Ābelsons atklāja jaunu ķīmisko elementu – neptūniju. Tas ir pirmais sintētiskais transurāna izotops.
Kā piemēru var minēt ūdeņraža atomus, kuriem var būt vienāds skaits protonu, bet atšķirīgs skaits neitronu, tātad šie atomi ir dažādi izotopi, ko sauc par protiju, deitēriju un tritiju.
2015.gadā, Vašingtonas universitātes (ASV) ģeoķīmiķis Kuns Vangs (Kun Wang) un Hārvarda universitātes (ASV) ģeoķīmiķis Steins Džeikobsens (Stein Jacobsen) izstrādāja jaunu metodi izotopu analizēšanai. Tā ir līdz pat 10 reizēm precīzāka, nekā iepriekš lietotās metodes.
Saites.
Izotopu datēšanas metode.
Ķīmija.
