Īslande
Sala un valsts Atlantijas okeāna zieneļos.
Galvaspilsēta - Reikjavīka.
Nauda - Īslandes kronas.
Vēsture. 2020.gada jūnija vidū parādījās ziņa, ka īslandiešu arheologi uzgājuši vīkingu vadoņa mājas atliekas Stjōdvarfjordjūra ciema un tāda paša nosaukuma fjorda apkaimē. Atradums pierādīja, ka vīkingi Īslandi apdzīvojuši jau IX gs. pirmajā pusē.
1262.gadā altings atzina norvēģu karaļa Hokona IV varu pār Īslandi. Karaļa Hokona IV Vecā valdīšanas laikā no 1217. līdz 1263.gadam viduslaiku Norvēģija sasniedza vislielāko varenību - nodibināja varu pār Īslandi, devās karagājienos uz Skotiju.
Siļķu karš (1972.-1975.g.). Tas sākās starp Īslandi un Lielbritāniju 1972.gadā, kad Īslande vienpusējā kārtā paplašināja piekrastes zvejniecības joslu no 12 līdz 50 jūdzēm. Lieta nogāja pat līdz kara kuģu sadursmēm. 1973.gada 5.oktobrī karu pārtrauca, bet 1975.gada 15.oktobrī atkal atsāka, joĪslande atkal paplašināja šo joslu - šoreiz no 80 km līdz pat 320 km. Reultātā par īslandiešu krasta apsardzes kuteru upuriem kļuva rietumvāciešu traleri.
Tūristam. Īslande sajūsmina ar ledāju krāvumiem un aisbergiem, lavas laukiem un spirgtiem ūdenskritumiem (to ir vairāk kā 10 000!), burbuļojošiem avotiem un veselīgiem karstajiem baseiniem. Īslande ir ļoti dārga zeme.
Aviobļetes. Rīga – Reikjavīka ar airBaltic un Icelandair caur Oslo maksā sākot ar 360 Ls.
Lētās biļetes. Viesu karte Reykjavik Welcome Card 24 stundām maksā 5,8 Ls, 48 stundām – 8,2 Ls, 72 stundām – 10,6 Ls. Tā dod iespēju apmeklēt 5 muzejus, peldbaseinu, lieetot sabiedriskos autobusus un prāmjus.
Zelta loks pa Īslandi sestdienās maksā 45 Ls.
Izbrauciens uz Zilo lagūnu – 17 Ls.
Ceļojumus suņu pajūgos vai pastaigas pa ledāju organizē Husky Travel (www.Husky-travel.is).
Reikjavīkas tūrisma birojs – www.visitreykjavik.is.
Bezmaksas avīze angļu valodā Reykjavik Grapevine, kas uzskaita visus kultūras un izklaides pasākumus.
Īslandes vulkāni. Īslandē ir vismaz 30 lieli vulkāni. Sala atrodas uz Eirāzijas un Ziemeļatlantijas kontinentālo plātņu sadures vietas un to berzes un spiedes rezultātā ik pa laikam kāds vulkāns sāk izmest pelnu mākoņus un izverst lavas upes.
1738.g. zemestrīcē gāja bojā piektā daļa iedzīvotāju.
1845.g. vulkāna Hekla izvirdums turpinājās septiņus mēnešus.
1783. – 1784.gadam 8 mēnešus izvirda Laki vulkāns. Pelnu mākonis no tā gāja pār visu Eiropu un kļuva par cēloni neražām un badam. Gāja bojā ap 50% lopu un ¼ daļa iedzīvotāju.
Iespaidīgā zemūdens izvirdumā no 1963. g. novembra līdz 1966.g. jūnijam, 20 jūdzes no Islandes dienvidrietumu krasta parādījās jauna sala, nosaukta par Sērtsiju. Tās apmēri palēnām palielinās, attīstījusies patstāvīga augu valsts. Kopš rašanās tā savienojusies ar divām citām salām.
2010.gada aprīlī Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums radīja pelnu mākoni, ka sparalizēja aviāciju visā Eiropā uz nedēļu.
Vēl ir vulkāni Oerafa un Rauda Kamba.
Īslandieši vulkānu pelnus izmanto augsnes mēslošanā.
Ar helikopteriem var vērot kārtējos vulkānu izvirdumus.
Eijafjadlajegidls. „Salas-kalna-ledājs.” 2010.gada aprīlī Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums radīja pelnu mākoni, kas paralizēja aviāciju visā Eiropā uz nedēļu. Pēc tam visa apkārtne bija pelnos, īslandieši daudz tīrija pelnus.
Grimsvotns. Īslandes aktīvākais vulkāns. Tas paslēpies zem Eiropas lielākā ledāja Vātnajēgidla ledus cepures. Pēdējo 1000 gadu laikā tas izvirdis vairāk kā 50 reižu, spējis pat ietekmēt pasaules klimatu.
Izvirdums 1783.gadā sākās un turpinājās 2 gadus. Tas nogalināja vismaz 1/5 daļu islandiešu un gandrīz visus lopus. Sekoja skābie lieti un neraža. Eiropā arī izsauca neražu un esot bijis viens no Lielās franču revolūcijas iemesliem.
Snēfellsjēgidls. „Sniega-kalna-ledājs.” Atrodas gleznainajā Snēfellsnēses pussalā, pašā tās galā. Ilgu laiku tika uzskatīts par Īslandes augstāko. Jau pāris tūkstoš gadu bijis mierīgs. Žils Verns to izvēlējās kā prototipu savai grāmatai „Ceļojums uz Zemes centru.”
Hekla. Viens no slavenākajiem Īslandes vulkāniem, salas vidienē. Pēc seniem ticējumiem tā esot ieeja ellē.
Fagradalsfjadls. Netālu no Reikjavīkas. Izvirda 2021.gada 19.martā pkst. 20:45, šai salas daļā vulkānu izvirdumi nav bijuši vismaz 800 gadu.
Aplūkojamie objekti.
Reikjavīka.
Reikjavīkas apkārtne.
Keflavīkas lidosta.
Zilā lagūna. Apmēram 45 min. braucienā no Reikjavīkas un 20 min. braucienā no lidostas. Melnu lavas lauku viducī izvietojies dabisks siltā ūdens baseins, kas aprīkots ar koka terasēm, tiltiņiem un masāžas strūklakām. Silto temperatūru uztur pastāvīgi rosīgs geizers. Pa to peld arī oficianti un piedāvā šampanieti ar cocoa sīrupu. Iecienījuši tūristi. Ieeja maksā 20 eiras. Sāļā ūdens temeratūra pastāvīgi ir 37–39 grādi.
Džona Lenona piemineklis. Atklāts 2007.gadā Videjas salā netālu no Reikjavīkas.
Reikjanes pussala.
Valahnukura zemesrags.
Krisuvikas ģeotermālais lauks. Te zeme vārās un burbuļo.
Eijafadlajegidla vulkāns. (Eyjafjallajōkull vulkāns???) - no tā Žila Verna romāna varoņi uzsāka ceļojumu uz Zemes centru.
Lielais geizers ar mazāko brāli Strokūru (Strokkur).
Melno smilšu pludmale pie Vīkas.
Reynisfjara. Bazalta kolonnas.
Skogafoss. 60 m augsts ūdenskritums.
Seljalandas ūdenskrtums.
Gulfoss. "Zelta ūdenskritums." Gulfoss jeb Zelta ūdenskritums Islandē neapšaubāmi ir viens no ainaviskākajiem ūdenskritumiem. Gulfosu neparastu dara tā īpašā forma - no Langjokula un Hofsjokula ledājiem izplūstošā Hvitas upe (Baltā upe) vispirms krīt pār slīpi novietotu 11 metrus augstu kasakādi, kurai aptuveni 90 grādu lenķī pieguļ nākamā kaskāde. Gulfosu vislabāk apskatīt vasaras mēnešos. Pie viņa jāuzrāpjas kalnā. Tur esot vēss. Te ir arī ģeotermiskā spēkstacija.
Kontinentālo plākšņu atdalīšanās vieta.
Tingvedlira. Senās Īslandes parlamenta tikšanās vieta.
Lagarfj'ot (Lagerfloudas?) ezers. Šai Īslandes ledusezerā dzīvojot ūdens briesmonis.
Snaifelsnes pussala. Mini Īslande un Īslandes sāgu rašanās vieta.
Kirkjufell kalns. Mītisks.
Geizeri. Atrodas tieši ceļa malā. Vienā pusē restorāns un suvenīru veikaliņš. Zupu šeit varot dabūt par 5 Ls, kas Īslandē esot dikti lēti. Otrā ceļa pusē ir geizeri, kas 20 minūtes šņākuļo un burbuļo, tad šaujas augšup vairāku metru augstumā.
Īslandes dienvidi.
Landejahofnas osta.
Vestmanu salas. 15 salu aripelāgs, vienīgā apdzīvotā - Heimaejas (Māju) sala 13 km2 platībā. Pēdējā arhipelāga sala radusies 1963.gadā zemūdens izvirduma laikā. Unikalitāti salām piešķir lietaina pelēcība, zivjsaimniecības industrija (smakojoša), divi vulkāni (viens no tiem ieviesis nozīmīfgas pārmaiņas salās) un lavas lauki. Jūlija beigās un augusta sākumā salās norisinās tā sauktie Valsts svētki, uz kuriem ierodas daudz cilvēki.
Pirmie cilvēki te ieradušies VIII gs. Tie bijuši gallu vergi, kas bēguši no pirmā Īslandes iedzīvotāja Ingolfra Arnarsona par tā brāļa Hjorleifra slepkavību. Tos dēvēja par Rietumu vīriem (Vestmenn), Ingolfrs tos atrada un smagi sodīja, bet no tā arhipelāgs ieguva nosaukumu. Salu sāka apdzīvot īslandieši.
XVII gs. Heimaejā, kur tobrīd dzīvoja 500 iedzīvotāju, ieradās alžīriešu (berberu) pirāti. Tie pilsētu izlaupīja un izpostīja, verdzībā aizveda teju vai pusi iedzīvotāju.
1973.gada 23.janvāra naktī izvirda Eldfedla vulkāns. Pilsētā bija 5000 iedzīvotāju. Todien spēcīgais rieteņu vējš paglāba pilsētas centru no pilnīgas pārklāšanās ar lavu. Zvejnieku flote evakuēja iedzīvotājus. lava dzisa līdz jūlijam, pelni bija aprakuši vai nodedzinājuši gandrīz trešdaļu visu salas namu. Tomēr platība bija palielinājusies par 2 km2, bet lavas karstumu sāka izmantot namu apsildei.
1984.gada 11.martā ap 6 km no krasta avarēja kāds vietējais zvejas kuģītis. No apkalpes izdzīvoja vienīgi Gudleigrs Fridtorsons - brīnumainā kārtā 6oC temperatūrā 6 stundas nopeldēja līdz krastam, kailām kājām uzkāpa klintī, pārgāja lavas lauku un sasniedza tuvāko namu. Vanna, kuras ledu viņš pārsita ar dūri, lai varētu padzerties, joprojām atrodas turpat. 2012.gadā režisors Baltazārs Kormakūrs par šo notikumumu uzņēma filmu "Dzelme."
Šobrīd te dzīvo 4200 iedzīvotāji, paši īslandieši to sauc par heima.
Satiksme - prāmis reizi pusstundā, ziemas sezonā reizi 3 stundās un vēl retāk. Ir lidosta.
Eldfedla vulkāns. Izvirdušais, 20 minūšu kāpiens. Turpat blakus izvirduma muzejs.
Helgafedla vulkāns. Otrs salas vulkāns.
Heimakletra klints.
Īslandē labākais golfa laukums. Ierīkots krastmalā pie Herjolfa ielejas.
Lundinn. Salas vienīgais bārs. Tā Īslandē sauc kādu putnu, tas attēlots pat uz ielu norādēm.
Surcejas sala. Parādījās vulkāna izvirduma rezultātā 1963.gadā un nosaukta mitoloģiskā personāža Surta vārdā. Platība - 2,7 km2. Atrodas pašā tālākajā Īslandes dienvidu punktā. Ir viena no tikai dažām salām, kas uz Zemes parādījusies mūsu laikos. Izraisījusi lielu zinātnieku interesi, tādēļ parastiem ceļotājiem te iekļūt stingri noliegts.
Īslandes Ziemeļi. Tie pārsteidz ar savu skarbumu un nepieradinātību, bet arī ar dabiskumu un senatnību. Aplūkojami krāšņi ziemeļu fjordi ar maziem zvejnieku ciematiņiem.
Akureira. Īslandes otra lielākā pilsēta.
Djūpavīka. "Dziļais līcis." Miris zvejniekciems Īslandes ZR. 1935.gadā te bijusi uzcelta liela siļķu pārstrādes rūpnīca - lielākā betona būve Īslandē un viena no lielākajām Eiropā. Pēc nepilniem 20 gadiem zivis pametušas līci, un 1954.gadā rūpnīca likvidēta. Tūristi to apmeklē reti, bet tur ir viesnīca un vēl 6 ēkas. Arī kuģa vraks.
Skagafjorda apkārtne. Viens no civilizācijas vismazāk skartajiem reģioniem.
Trolaskagas pussala. Īpatni klinšu veidojumi.
Mīvatnas ezers. Neparastas ainavas, pdeidokrāteri. Teiku un leģendu apvīta vieta.
Husavika. Ostas pilsētiņas, kas tiek dēvēta opar Eiropas vaļu zvejas galvaspilsētu. Te piedāvā 3 stundas ilgu vaļu safari.
Godafoss. "Dievu ūdenskritums."
Tumšās citadeles lavas lauks. Dimmuborgir. Lavas lauks ar interesantiem vulkāniskiem veidojumiem, arkām, pīlāriem un tuneļiem.
Skutustadīra pseidokrāteris.
Kraflas vulkāniskā aktivitātes zona. Tā ietver ģeotermālos laukus, krāsainas un burbuļojošas fumarolas, vulkānu krāterus un lavas laukus.
Mivatnas Dabiskās vannas. (Myvatn Nature Baths). Zilās lagūnas analogs Ziemeļīslandē. Te var baudīt atpūtu.
Detifosa ūdenskritums. Dettifoss. Eiropā spēcīgākais ūdenskritums.
Asbirgas (Asbyrgi) kanjons. Zirga pakava formā.
Eijana (Eyan) klints. Savdabīga.
Deildartunguhvers. Lielākais karstais avots Eiropā.
Reynisfjara. Bazalta kolonnas.
Dalvīka. Zvejnieku ciems Īslandes pašos ziemeļos. To apdzīvo tika 1500 iedzīvotāju. Ikgadējais zivju festivāls kļuvis par gandrīz vai nacionālajiem svētkiem. 2009.gada augustā uz to ieradās 40 000 Īslandes iedzīvotāju – teju vai 1/8 iedzīvotāju daļa.
Eyjafjordur fjords. Majestātisks.
Asbyrgi kanjons. Zirga pakava formas.
Eyjan klints. Savdabīga.
Tumšās citadeles. Dimmuborgir. lavas lauks ar interesantiem vulkņiskiem veidojumiem - arkām, pīlāriem, tuneļiem.
Silfras plaisa. Zemūdens kanjons, kas izveidojies vietā, kur attālinājušās tektoniskās plātnes. Šajā vietā ar vienu roku var pieskarties Eirāzijai, ar otru – Amerikai. Tos atdala neticami dzidrs un caurspīdīgs, gadsimtos uzkrājies, caur porainiem akmeņiem satecējis ūdens.
Vatnajokula Valsts dabas parks. Vatnajokull. Lielākais dabas parks Eiropā.
Jokulsarlon. Lielākais ledāju ezrs Īslandē. Ar amfībiju var iebraukt aisbergu lagūnā.
Eldhraunas lavas lauki.
Īslandes austreņu krasts. Fjordu robots un Meness virsmai līdzīgs. Viens no vismazāk apdzīvotajiem valstī. Vēsturiski zvejnieku ciematiņi.
Likumi. Īslandē lielveikalos aizliegts tirgot alkoholu, to var dabūt tikai specializētos veikalos un tas ir dikti dārgs.
Ceļojumu apraksti.
Agnese Reķe. Mistikas un dabas varenības zeme no fantāzijas grāmatas: Islande.
Saites.
Īslandieši.
