Irākas-Irānas karšs (1980.-1988.g.)
Kara nobriešana. 1980.gada aprīlī Huseins izsūtīja no valsts visus irāņu izcelsmes šiītus un vienlaicīgi atbalstīja irāņu dumpiniekus Huzistānā.
1980.gada 30.aprīlī 6 irākieši no brīvības kustības „Arabistāna” sagrāba Irānas vēstniecību Londonā. Pēc 5 dienām britu drošībnieki vēstniecību sturmēja. 5 no 6 kaujiniekiem tika nogalināti un 23 n o 26 ķīlniekiem atbrīvoti sveiki un veseli (3 laikam gāja bojā?).
Kara sākums. Baidoties, ka viņa valstī dzīvojošais šiītu vairākums var turpināt Irānas Homeini revolūciju, Sadams sāka karu ar Irānu. Tiešais kara sākšanās iemesls bija tiesības pārvaldīt Šatelarabas upi, kas veidojas satekot Tigrai un Eifratai.
Vēlāk konflikts pieņēma plaša mēroga kara izmērus. Šeit par pamatu kalpoja mūžsenais naids starp irāņu-persiešu šiītiem un irākiešu sunītu režīmu. Šīs pretrunas bija radušās jau abasīdu laikos, bet pretrunas pastiprinājās irāņu sefevīdu laikos. 1979.gada islāma revolūcija vēl spilgtāk pasvītroja persiešu islāma atzara sevišķumu.
Tomēr vairums arābu valstu, arī ASV, Rietumeiropa un pat PSRS iestājās par Homeini režīma ierobežošanu. Tamdēļ Huseins ar šo karu nostiprināja savas pozīcijas Tuvajos Austrumos un pasaulē. Viņš saņēma palīdzību no Saūda Arābijas un Persijas līča emirātiem.
Irānai atbalsts bija daudz mazāks, lai gan tā varēja iepirkt ieročus Ķīnā, Ziemeļkrejā un pat Izraēlā.
Kara gaita. 22.septembrī Irāka apsūdzēja Irānu pārrobežu artilērijas apšaudēs un sāka plaša mēroga iebrukumu, kas izvērtās 8 gadus ilgā irākiešu-irāņu karā 450 km garā frontē. Kara laikā nozīmīga metode bija naftas urbumu iznīcināšana visā ienaidnieka teritorijā.
1981.gada maijā Saūda Arābija, Kuveita, Omāna, Katara un AAE nodibināja „Persijas līča valstu sadarbības padomi,” kuras uzdevums bija nodrošināt pret Irānas uzbrukumiem.
1981.gada jūnijā savu pozīciju nostiprināšanai Homeini ieviesa „labprātīgo mocekļu” (bassidži) kultu, kas krituši karā pret Irāku. To irāņiem turpmāk no varas kontrolētajiem mēdijiem pasniedza kā džīhādu.
1982.gadā irāņu armija atsita Irākas uzbrukumu un pati pārgāja pretuzbrukumā – iekaroja teritoriju Basras rajonā. Teherāna pasludināja Sadamu Huseinu par „jauno sātanu.”
1985.gadā Irāna sāka jaunu uzbrukumu un bloķēja maģistrāli Bagdāde–Basra. Irāka uz to atbildēja ar Teherānas, Širazas un citu irāņu pilsētu bombardēšanu. Ap šo laiku karš iegāja strupceļā, jo tika saraktas tranšeju sistēmas un karš kļuva pozicionāls.
Tā kā 1985.gadā rietumzemju pilsoņu skaits, kas gāja bojā no hisballahiešu rokām Libānā, strauji palielinājās, prezidenta Reigana administrācija sāka slepenas sarunas ar Irānu – „ieroču pārdošana apmaiņā pret ķīlniekiem,” kas ieguva „irāngeitas skandāla” nosaukumu. Skandāls sagrāva Reigana administrācijas reputāciju.
1986.gadā Irāna mēģināja internacionalizēt konfliktu, palielinot atbalstu kurdu neatkarības cīnītājiem irākiešu-turku robežas rajonā, un uzbrūkot kuveitiešu kuģiem Persijas jūras līcī. ASV prezidents Reigans nosūtīja uz līci kara kuģu eskadru kuveitiešu un citu kuģu aizsardzībai. Par atbildi irāņi līča akvatorijā uzstādīja ūdens mīnas. Augustā kara kuģus uz Persijas līci nosūtīja arī Lielbritānija un Francija, lai aizsargātu amerikāņu tirdzniecības kuģus.
1988.gada martā Sadama Huseina armija pret Irānas atbalstītajiem kurdu neatkarības cīnītājiem pielietoja ķīmiskos ieročus. Halabdžas pilsētā tika nogalināti vairāk kā 4000 kurdu iedzīvotāju. Aprīlī ANO komisija noteica, ka arī Irāna pielietojusi ķīmiskos ieročus pret Irāku. Pēc tam, kad irāņi apšaudīja amerikāņu karakuģi, ASV kara flote iznīcināja naftas pārstrādes bāzes Irānas piekrastē. Atraidījusi Sadama Huseina priekšlikumus par uguns pārtraukšanu uz 3 gadiem, Irāna jūlijā bez ierunām pieņēma ANO rezolūciju, kas prasīja uguns pārtraukšanu.
Drīz pēc tam ASV pretgaisa aizsardzības spēki notrieca irāņu pasažieru lidmašīnu, ko bija noturējuši par kara lidmašīnu. Bojā gāja 290 cilvēki.
20.augustā Irāna piekrita pamieram. 8 gadu ilgais asiņainais karš bija beidzies. Nākamajā nedēļā Ženēvā sākās miera sarunas. 1988.gada aprīlī Irāna pārtrauca attiecības ar Saūda Arābiju dēļ tās atbalsta Irākai. Irāņiem tika aizliegts doties hadžā uz Meku.
Kara beigu posmā irāņu spēkiem uzbruka opozīcijas kustibas "Tautas mudžahedīni" (MEK) kaujinieki.
Rezultāti. Karā krita vairāk nekā miljons cilvēku, pie kam Irānas zaudējumi bija krietni lielāki.
Karš nenoveda pie spilgti izteiktas uzvaras kādai no pusēm.
