Itālijas karaļi (843.-1946.g.)
Itālijas karaļi. Itāļu ķēniņi būtu uzskaitāmi sākot ar 843.gadu, kad 3 Kārļa Lielā mazdēli noslēdza Verdenas līgumu par Franku impērijas sadalīšanu un tādējādi radās 3 valstis, no kurām viena bija Itālija.
Karaļu rezidence. Laikā no 1870.-1946.gadam Itālijas karaļu pils atradās Kvirināla (Quirinalis) pakalnā Romā, kas no 1948.gada kļuva par Itālijas prezidenta rezidenci.
Itālijas karolingu karaļi.
Lotārs (~843.g.).
Dzīvesgājums. Verdenā 843.gadā tika noslēgts līgums par Kārļa Lielā Franku valsts sadali starp viņa mazdēliem Lotāru, Ludviķi Vācieti un Kārli Plikpauri. Lotārs, saglabājot imperatora titulu, saņēma Itāliju un plašu zemes joslu gar Reinu un Ronu - Frīzija, tā saucamā "Vidējā Francija" (Lotaringija), Burgundija un Provansa. Šis brīdis tiek uzskatīts par Itālijas valsts aizsākumu.
Berengārs II (~962.g.). Ar viņu cīnījās Romas pāvests Jānis XII, kas palīdzībai 962.gadā atsauca uz Itāliju vācu karali Otonu I.
Rūdolfs II (~1580.g.).
Kārlis IV Neapoles (~1748.g.). Arī Spānijas karalis no 1665. līdz 1700.gadam.????
Viktors Emanuēls II (1861.-?).
Dzīvesgājums. Itālijas apvienotājs. Tika kronēts 1861.gadā.
Objekti.
Memoriālais komplekss. Tajā iekārtots īpašs Imigrācijas muzejs.
Monuments karalim Viktoram Emanuēlam II Romā. Grandioza balta marmora celtne. 1925.gadā savas vizītes laikā Meierovics te nolicis vainagu. Iespējams, ka tā ir pēdējā oficiālā Meierovica fotogrāfija. Te ir godasardze un Nezināmā kareivja kaps(?)
Umberto I (~1889.g.).
Radniecība. Sieva – Margarita. Viņai par godu 1889.gadā meistars Rafaelo Espozito izcepa picu Itālijas karoga krāsās no bazilika, mocarellas siera un tomātiem, nosaucot viņas vārdā – par „Margaritu.”
Umberto II ( ap 1946.g. ).
Biogrāfija. Pēdējais Itālijas karalis Umberto II tika izsūtīts no valsts kopā ar ģimeni 1946. gadā pēc nacionālā referenduma par valsts iekārtas formu. Toreiz vairākums itāļu izteica atbalstu republikai un iestājas par monarhijas likvidēšanu, kura apkaunojusi sevi, sadarbojoties ar Musolini fašistisko režīmu. Kopš tā laika nevienam Savojas dinastijas vīrietim nebija tiesību spert kāju Itālijas zemē. Tikai 2002. gadā parlaments šo aizliegumu atcēla. Dinastijas pārstāvji dzimtenē atgriezās 2003.gada 15.martā.
Viktors Emanuēls III.
Pirmajā pasaules karā. Viktors Emanuels III vēlējās aizstāvēt savas intereses Ziemeļāfrikā. Teritoriālās pretenzijas pret Austroungāriju (Dalmācija, Istras pussala). Galu galā tādēļ Itālija izstājās no Trejsavienības.
Saites.
Itāļi.
