Irākas karaļi
Divi Hašimītu dinastijas karaļi, kas valdīja Irākā no 1921. līdz 1958.gadam.
Feisals I (1921.-1933.g.). Arī Faisals I.
Hašimītu dinastijas Sīrijas karalis 1920.gadā un pirmais Irākas karalis no 1921. līdz 1933.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis 1885.gadā.
1920.gadā ar britu palīdzību tika pasludināts/kronēts par Sīrijas karali arābu asamblejā Damaskā. Sīrija tai laikā ietvēra plašu mūsdienu Sīrijas, Palestīnas, Libānas un teritoriju ar nosaukumu Transjordānija (tagad Jordānija).
1920.gada jūlijā Francija atteicās atzīt Feisala I varu un tās karaspēks ieņēma Damasku. Pēc tam, kad 1920.gadā Francija ieguva mandātu pār Sīriju, Feisals I bija spiests pamest valsti.
1921.gadā pēc Kairas konferences briti piedāvāja Feisalam kļūt par Irākas karali, ar britu atbalstu augustā viņš par tādu arī kļuva. Feisals I sāka vadīt civilo administrāciju, kurai bija Lielbritānijas militārais atbalsts.
1930.gada 30.jūnija britu-irākiešu līgums apstiprināja Irākas neatkarību, kurā kā valdnieks bija Feisals I. Tomēr arī pēc tam britu militārā klātbūtne saglabājās, kopīgi ar arābiem briti patrulēja Šatelarabas upi, pa kuru notika piekļuve Irākas iekšējām ostām.
Miris 1933.gada 8.septembrī.
Feisals II (1939.-1958.g.).
Otrais un pēdējais Hašimītu dinastijas Irākas karalis no 1939. līdz 1958.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis 1935.gadā.
Līdz pilngadībai Feisala II reģents bija viņa tēvocis emīrs Abdulilahs.
Feisals II kāpa tronī 1953.gada maijā.
1941.gadā vāciešiem simpatizējošais Rašīds Ali veica Irākā valsts apvērsumu, taču briti atņēma tam varu un atjaunoja tronī karali Feisalu II un premjerministru Nuri al Saīdu.
Pēc sakāves Pirmajā žīdu-arābu karā Irāka pārtrauca savienību ar Lielbritāniju 1949.gadā.
Feisals II realizēja prettautisku imperialistisku politiku.
1958.gada maijā Irākā notika valsts apvērsums Abdela Kerima Kasema vadībā, nodibināja Irākas Republiku. Karalis Feisals II un premjerministrs Nuri al Saīds tika sodīti ar nāvi 1958.gada 14.jūlijā.
No šī brīža Irākas valsts iekārta bija republika.
Saites.
Irāka.
