Indiešu ķēniņi
Čandrapurts II (?-414.g.).
Biogrāfija. Viņa piemiņai esot pagatavota slavenā Deli dzelzs kolonna, uz kuras par to esot arī uzraksts.
Alangpals (pēc 414.g.).
Biogrāfija. Pārvedis Deli kolonnu uz Deli.
Oris (XIII gs.vidus).
Biogrāfija. Uzcēlis Konarakas Melno pagodu.
Gangas valsts.
Maisūras ķēniņi.
Haidars Ali (?-1782.g.).
Maisūras valsts ķēniņš, organizējis pretestību britu kolonizatoriem Indijas dienvidos.
Dzīvesgājums. Dzimis 1722.gadā.
Būdams militāras vienības komandieris, Haidars Ali izmantoja Maisūras radžas un Maisūras armijas virspavēlnieka savstarpējos cīniņus 1758.-1760.gados un sagrāba varu Maisūrā, atstādinot no varas radžu.
Haidars Ali reorganizēja un centralizēja armiju: atcēla džagīru sistēmu, ieviesa atlīdzības izmaksu no valsts kases karavīriem, organizēja pēc eiropiešu standartiem apmācītas kājnieku daļas, pastiprināja artilēriju. Armijas stiprināšanu Haidars Ali realizēja uz nodokļu palielināšanas un uz vasaļatkarībā esošo valdnieku nodevu palielināšanas rēķina. Tas izsauca daudzskaitlīgas sacelšanās.
Laikā no 1761.-1764.gadam nozīmīgi paplašināja Maisūras valdījumus, iekarojot virkni Dienvidindijas valstiņu (Siru, Nandidurgu, Bednūru, Savanūru), Malabāras piekrastes teritoriju utt.
1.angļu-maisūru karā (1767.-1769.g.) Haidara Ali armija pietuvojās Madrasas sienām un nodiktēja angļiem miera noteikumus, saskaņā ar kuriem briti apņēmās tam kara gadījumā sniegt palīdzību. Tomēr tad, kad 1770.gadā Maisūrai uzbruka marathi, angļi Haidaram Ali atteica palīdzību.
Turpmākajos gados Haidars Ali atvairīja vairākus marathu un Haidarabadas uzbrukumus, bet 1780.gadā noslēdza ar tiem savienību, kas stādīja par mērķi likvidēt britu kundzību Indijā.
2.angļu-maisūru karā (1780.-1784.g.) Haidars Ali iesākumā no angļiem sagrāba gandrīz visu Karnatiku, tomēr no 1781.gada vidus sāka ciest sakāves, kas līdzēja atšķelt no Maisūras tās sabiedrotos.
Haidars Ali turpināja cīņu vinatnē un mira 1782.gada 7.decembrī pašā karadarbības karstumā.
Tipusultāns (1782.-1799.g.).
Maisūras ķēniņš no 1782. līdz 1799.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimšanas gads nezināms.
Veda sīvu cīņu ar britu kolonizatoriem, kas spiedās iekšā Indijas dienvidos.
Šai cīņai pakārtoja visu iekšpolitiku - militārās un nodokļu reformas, valstij piederošu militāru manufaktūru celtniecība, lauksaimniecības atbalstīšana u.c.; un ārpolitiku, kuras galvenais mēŗlis bija antibritu koalīcijas izveidošana no indiešu valdniekiem.
Kopīgai darbībai pret britiem Tipusultāns centās piesaistīt arī Franciju un Afganistānu.
Cieta sakāvi angļu-maisūru karā 1799.gadā, un tika nogalināts, kad britu karaspēks sturmēja valsts galvaspilsētu Maisūru.
Maurju impērijas ķēniņi.
Čandragupta Maurja (~322.~300.g.pmē.).
Ziemeļindijas ķēniņš, Maurju valsts dibinātājs un tās pirmais ķēniņš no ap 322. līdz ap 300.g.pmē. (pēc citiem datiem: 314./312.-292./290.g.pmē.).
Radniecība. Saskaņā ar budisma avotiem cēlies no Morija kšatriju dzimtas, taču ir arī ziņas, ka viņš piederējis šudru kastai.
Dzīvesgājums. Maurju impērijas ķēniņš. Viņa galmu apmeklēja grieķu sūtnis Megastēns.
Mudināja Maķedonijas Aleksandru karagājienam pret Nandu impēriju.
Pēc Aleksandra aiziešanas no Indijas 325.g.pmē. Čandragupta, domājams, stājās galvgalī indiešu ZR zemju cīņai pret maķedoniešu valdīšanu, bet pēc tam uzvarēja un gāza no troņa Dhana Nandu, sagrābjot Magadhas troni. Čandragupta valdīja pār visu Ziemeļindiju, bet, saskaņā ar Seleiku Nikatoru noslēgto miera līgumu ap 305.g.pmē. saņēma arī nozīmīgu mūsdienu Afganistānas un Beludžistānas teritorijas daļu.
Čandraguptas valdīšanas laikā sāka attīstīties Indijas tirdzniecības, kultūras un diplomātiskās saites ar Āzijas un Vidusjūras helenizētajām zemēm.
Ķēniņš bija džainists, un savu dzīvi beidza badojoties un gaidot nāvi, kā pēc tradīcijas rīkojās svēti vīri.
Bindusars (300.-373.g.pmē.).
Biogrāfija. Maurju dinastijas ķēniņš 300.-273.g.pmē.
Turpināja Čandragupta politiku vienotas indiešu valsts izveidošanā. Paplašināja savus valdījumus uz Dienvidindijas rēķina.
Ašoks.
Radnioecība. Čandraguptas Maurju mazdēls.
Biogrāfija. Valdīja 35 gadus. Paplašināja impēriju, tajā iekļaujot lielāko daļu Indostānas pussalas. Pēc uzvaras kaujā pie Orisas, kurā tika nogalināti 100 000 cilvēku viņš pasludināja, ka karš ir ļaunums. Viņš pievērsās nevardarbības idejai – ahimsu. „Turpmāk es valdīšu tikai ar pareizu uzvedību.”
Ašoka likumi iekalti senajās hinduistu kosmiskajās kolonnās visā Indijā no Kuberas līdz Dekānai. Tās atradās svētās vietās, tādās kā Prajaga un Sarnata. Šie simboliskie likumi kļuva par sabiedrības morāles balstiem, izskaidrojot tiem dharmas ( pareizas uzvedības ) nozīmi. Ašoka kolonnās iekalti vārdi – patiesība, līdzcietība, labestība un iecietība. „Es godāju visu ticību cilvēkus, taču par galveno uzskatu to, ko es saucu par „brīvo gribu.”
Ašoks ieviesa arī ekoloģiskus principus: „Mežus nedrīkst bezmērķīgi izdedzināt.”
Lai gan valstī notika šādi progresīvi ievedumi, tai pat laikā to caurauda slepenpolicistu un ziņotāju tīkls, visi iedzīvotāji tika kontrolēti.
Ašokas laikā novērsās no reliģijas un maģijas, bet pievērsās pragmatismam.
Atradumi.
Ašoka likumi. Kausambi kolonna. To vēl mūsdienās pielūdz budistu svētceļnieki no Japānas, Korejas un Tibetas.
Sarnatas kolonna. Ašoka lauva no tās pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1948.gadā kļuva par Indijas simbolu.
Mogolu dinastijas (1526.-1858.g.). Dinastiju nodibināja Babūrs, bet uzplauka tā valdnieka Akbara laikā. Tā un nākamo divu laikā valstī norisinājās liela celtniecība – Tadžmahals agrā, Adžmerā, Lahorā, Allahabadā un Fatehpūrsikrā.
Kopumā Mogolu impērija aizņēmaIndijas ziemeļu apgabalus, lielu daļu Afganistānas, Dekānas plakankalni, subkontinenta dienvidu daļu un visu Bengāliju.
Aurangzebs bija pēdējais Lielo Mogolu dinastijas pārstāvis, viņa pēctečiem izdevās saglabāt savu stāvokli, tomēr vēsturē tie iegājuši jau kā „Mazie Mogoli.”
Hampi ķēniņi.
Krišnadevaraja.
Biogrāfija. Iekaroja Orisas pilsētu Indijas austrumu krastā. Par godu šim notikumam uzcēla platformu Hampi Karaļa galma kompleksā.
Deli sultanāts.
Seīdu dinastija (?-1451.g.).
Lodi dinastija (1451.-?). Pēdējā Deli sultanāta dinastija.
Magadhas ķēniņi.
Bimbisara (554.-493.g.pmē.).
Biogrāfija. Magadhas ķēniņš no 554.-493.g.pmē.
Nostiprināja un paplašināja Magadhas valsti, kas viņa laikā pārvērtās par spēcīgāko Ziemeļindijas valsti.
Bimbisara sagrāba Angu, sekmīgi karoja ar Košalas un Vaišalas valdniekiem.
Uzturēja draudzīgas attiecības ar spēcīgo Avantas valsti.
Adžatašatru (~493.-462.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs – Bimbisāra.
Biogrāfija. Šī ķēniņa valdīšanas laikā Magadhas valsts kļuva par pašu stiprāko tā laika valsti ZA Indijā. Ilgstošais karš ar Košalas valsts ķēniņu arī beidzās ar Adžatašatra uzvaru un laulības noslēgšanu.
Dibinājis Pataliputras pilsētu.
Budisma sekotājs. Viņa valdīšanas laikā Radžagrihas pilsētā notika pirmais budistu saiets.
Saites.
Indija.
