Izapa
Olmeku kultūras centrs.
Atrašanās vieta. Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, pie Gvatemalas robežas. Vislielākā pilsēta Klusā okeāna krastā Ziemeļu un Centrālajā Amerikā.
Vēsture. Apdzīvota no 1500. g.pmē. līdz 1000. g.mē.
Atradumi. Zinātniekus visvairāk sajūsmināja zīmējumi akmenī, tā ka tik pat izdalīts atsevišķs „Isapas stils.” Šis stils pieder pie agrīnā un vidējā preklasiskā olmeku perioda, un to pārņēma maiji, kad pilsēta nonāca viņu rokās.
Stēla Nr.5 – liels akmens ar grebumiem, platība aptuveni 30 kvadrātpēdas. Stēla stāvēja pie liela akmens altāra. Sarežģīts sižets tiek traktēts kā fantastisks mīts, vēstošs par cilvēces ēnēzi uz Dzīvības koka. To stāsta pa kreisi esošais bārdainais cilvēks un pārstāsta maijs, esošs pa labi. Attēls bagātīgi piesātināts ar augiem, zivīm, dzīvniekiem un cilvēkiem. Diviem centrālajiem cilvēkiem ir ziloņu galvas un pēdas. Ir arī olmeks ķiverē. Stēlas apakšā attēlotas piramīdas ar gludām skaldnēm, stāvam lielas upes krastos.
Stēlas. Tajās ir attēli ar no debesīm krītošiem objektiem, kuros sēž cilvēki. Virs objektiem ir pus cilvēki, pus putni.
