Interdikts
Sods, ko katoļu baznīca uzlika veselām pilsētām un valstīm, kas paredzēja aizliegumu tajās noturēt dievkalpojumus un vispār ar ticību un baznīcu saistītas ceremonijas (laulības, apbedīšanas u.c.).
Interdikts bija veids, kādā Romas baznīca cīnījās pret nepaklausīgiem valdniekiem, tautas kustībām, atsevišķām katolicismam naidīgām grupām un personām. Atšķīra vietējos, personiskos un jauktos interdiktus. Laikmetā, kad baznīcas vara pār cilvēka apziņu bija neierobežota, interdikts bija spēcīgs ierocis pāvestu rokās, bet ap viduslaiku beigām šā baznīcas soda iedarbība vairs nelikās tik briesmīga.
Saites.
Romas Katoļu baznīca un katoļi.
