Haineks, Džozefs Alēns (1910.-1986.g.)
- Detaļas
- 3882 skatījumi
Angliski - Joseph Allen Hynek.
Amerikāņu astronoms, profesors un arī ufologs, darbojies ASV valdības organizētos NLO pētniecības projektos un viens no amerikāņu ufoloģijas pamatlicējiem.
Dzīvesgājums. Dzimis 1910.gada 1.maijā.
Darbība NLO izpētē kopā ar militāristiem (1948.-1969.g.). Dž.A.Haineks bija astronomijas profesors Ziemeļrietumu universitātē (Ohaijas pavalsts universitātē Kolambusā) un pasniedza tur astronomiju, kad 1948.gada pavasarī pie viņa ieradās trīs virsnieki no Raitpatersonas GKS bāzes (netālu no Deitonas). Viņi painteresējās, ko astronoms domā par "lidojošiem šķīvjiem," un, saņēmuši atbildi, ka viss tas ir "bleķis un murgi," tūdaļ piedāvāja tam darbu pie sevis kā astronomam-konsultantam. Tā viņš pievienojās projektam "Zīme." Pēc projekta "Zīme" slēgšanas Dž.A.Haineks palika strādāt nākamā programmā "Niknums" un vēl nākamā - "Zilā grāmata." Vārdu sakot, bija visur tur klāt, līdz 1969.gadā GKS beidza savus pētījumus šai laukā. Citos avotos minēts, ka par NLO konsultantu GKS viņš strādājis laikā no 1940.-1960.gadam strādāja ASV GKS par NLO konsultantu.
Darbība projektā "Zīme" (1947.-1949.g.). Dž.A.Haineks bija astronomijas profesors Ziemeļrietumu universitātē (Ohaijas pavalsts universitātē Kolambusā) un pasniedza tur astronomiju, kad 1948.gada pavasarī pie viņa ieradās trīs virsnieki no Raitpatersonas GKS bāzes (netālu no Deitonas). Viņi painteresējās, ko astronoms domā par "lidojošiem šķīvjiem," un, saņēmuši atbildi, ka viss tas ir "bleķis un murgi," tūdaļ piedāvāja tam darbu pie sevis kā astronomam-konsultantam. Tā viņš pievienojās projektam "Zīme."
Darbība projektā "Niknums" / "Aizvainojums" (1949.-1951.g.). Pēc projekta "Zīme" slēgšanas Dž.A.Haineks palika strādāt nākamā programmā "Niknums."
Darbība projektā "Zilā grāmata" (1952.-1969.g.). Pēc projekta "Niknums" aizvēršanas 1951.gadā viņš palika strādāt nākamajā valdības projektā - "Zilā grāmata," kas sākās 1952.gadā. Vārdu sakot, Dž.A.Haineks bija visur tur klāt, līdz 1969.gadā GKS beidza savus pētījumus šai laukā.
Citos avotos minēts, ka par NLO konsultantu GKS viņš strādājis laikā no 1940.-1960.gadam strādāja ASV GKS par NLO konsultantu.
Privātā NLO izpēte (1974.-1986.g.). 1974.gadā (1973.gadā pēc Donalda Taisona "Soul Flight: Astral Projections & the Magical Universe") Čikāgā dibinājis NLO pētniecības centru KUFOS kā atbildi uz amerikāņu varas iestāžu bezdarbību masīvu NLO uzlidojumu novērojumu laikā. Licis ASV ufoloģijas pamatus. Līdz savai nāvei bijis tās vadītājs un nodarbojās ar NLO fenomena izpēti.
Miris 1986.gada 27.aprīlī.
Uzskati. Sākumā viņš bija pilnīgs skeptiķis - uzskatīja, ka viņa uzdevums ir apgāzt NLO liecības, ar ko viņš daudzu gadu garumā arī nodarbojās. Saukt viņu par skeptiķi pat bija par maigu teikts, jo viņš paziņoja gadījumus par atklātiem pat tad, kad tos vispār nespēja izskaidrot. 1985.gada intervijā rakstniekam Denisam Steisijam viņš apstiprināja: "Es izskaidroju šīs parādības ar dabiskiem iemesliem, pat tad, ja īstenībā to vispār nebija." Par piemēru var minēt gadījumu Sneikriveras aizā, kad tēvs ar dēlu tika redzējuši gaisā metālisku objektu, kas nopļāva koku galotnes. Heineks toreiz notikumu skaidroja ar kaut kādu atmosfēras virpuli, kaut gan, kā viņš intervijā Steisijam pavēstīja, nekad nebija redzējis līdzīgus virpuļus, un viņam nebija arī nekāda pamata uzskatīt, ka tādi virpuļi vispār eksistē.
Pirmajos darba gados Haineks savas noliedzošās attieksmes dēļ iemantoja militāristu labvēlību.
Tomēr viss izvērtās savādāk – ar laiku Haineks nonāca pie uzskata, ka aiz NLO fenomena slēpjas kas patiesi reāls. 50.gados Haineks sāka pārskatīt savu pozīciju un nebija vairs tik noraidošs NLO novērojumu izpētē. Tādejādi militaristi viņu izstrīpoja no savu mīluļu saraksta, un, lai gan paturēja "Zilās grāmatas" projektā, tomēr viņa funkcijas tajā kļuva nominālas. Lai gan viņš noliedza NLO ārpuszemes izcelsmi, tomēr uzskatīja, ka ziņojumus par NLO ir ļoti rūpīgi japēta.
Haineks pats saka, ka militāristi bija ieinteresēti neparasto faktu vienkāršošanā: "Viņiem bija instrukcija no Pentagona, kas sekoja 1953.gada Robertsona komisijas rekomendācijām, kur bija teikts, ka visai šai situācijai ir jātiek atrisinātai - un punkts, nekādu iebildumu. Tāda attieksme valdīja pārsvarā."
Vēlākos gados viņš veica savu neatkarīgo NLO izpēti, izstrādājot klasifikācijas sistēmu "Close Encounter" . Viņš bija viens no pirmajiem, kurš veica zinātnisku ziņojumu analīzi un it īpaši NLO atstāto liecību izsekošanu. [2] [nepieciešams trešās puses avots ]
Hynek dzimis Čikāgā , čehu vecākiem. 1931. Hynek saņēma bakalaura grādu no Čikāgas universitātē . 1935. gadā viņš pabeidza doktora grādu. jo astrofizikā pie Yerkes observatorijā . Viņš pievienojās departamenta Fizikas un astronomijas at Ohio State University in 1936. Viņš specializējas pētījumu zvaigžņu evolūcijas un identifikācijas spektroskopijas bināro zvaigznēm .
Otrā pasaules kara laikā Hynek bija civilais zinātnieks Džona Hopkinsa lietišķās fizikas laboratorijā , kur viņš palīdzēja izstrādāt ASV jūras kara flotes radio tuvumu .
Pēc kara Hynek atgriezās Ohaio štata Fizikas un astronomijas katedrā, 1950. gadā kļūstot par pilntiesīgu profesoru . 1953. gadā Hynek iesniedza ziņojumu par zvaigžņu un dienasgaismas spilgtuma un krāsas svārstībām, uzsvaru liekot uz dienas novērojumiem. . [3]
1956. gadā viņš aizgāja pievienoties profesoram Fredam Vipplem , Hārvardas astronomam, Smitsona astrofizikas observatorijā , kas bija apvienojusies ar Hārvardas Hārvardas observatoriju. Hynekam bija uzdevums vadīt amerikāņu kosmosa satelīta izsekošanu - projektu Starptautiskajam ģeofizikas gadam 1956. gadā un pēc tam. Papildus vairāk nekā 200 amatieru zinātnieku komandām visā pasaulē, kas bija daļa no operācijas Moonwatch , bija arī 12 fotogrāfiskas Baker-Nunn stacijas. Šim uzdevumam tika izstrādāta īpaša kamera, un tika uzbūvēts un pārbaudīts prototips, un pēc tam tas atkal tika izjaukts, kad 1957. gada 4. oktobrī Padomju Savienība palaida savu pirmo satelītu.Sputnik 1 .
Haineka NLO definīcija. "Par NLO var nosaukt objektu vai gaismu debesīs vai gaisā virs zemes, ziņojums par ko ir dokumentēts, bet izskats, trajektorija, spožuma izmaiņas vai dinamika nevar tikt izskaidrota laģiskā un tradicionālā veidā, tā uzvedība ne tikai nav saprotama tiešajiem novērotājiem, bet arī turpina būt neizprotama pat pēc speciālistu veiktas rūpīgas visu liecību izpētes, kas ir tehniski spējīgi veikt saprātīgu identifikāciju, ja vien tāda ir iespējama." (Hynek. The UFO Expierence: A Scientific Research, 10.lpp.)
Adrese:
J.Allen Hynek Center for UFO studies (CUFOS).
2457 West Peterson Avenue
Chicago, IL 60659
Ufoloģijā plaši iegājusies viņa NLO kontaktu klasifikācija, kas pirmo reizi tikusi publicēta 1972.gadā grāmatā "NLO novērojumi: zinātniski pētījumi." Tiek plaši lietota šodien.
Miris 1986.gadā, organizācija pārsaukta viņa vārdā.
Darbi.
"The UFO Efperience: A Scientific Inquiry." Ņujorka: Contemporary Books, 1972.g.
