Hulaghans (?-1265.g.)
Pirmais Rietumu dinastijas hans no ? līdz 1265.gadam, hulaguīdu dinastijas un valsts aizsācējs.
Radniecība. Tēvs – Tolujs.
Vectēvs - Čingizhans.
Brāļi (visi par viņu vecāki) – Munke (vecākais), Hubilajhans (otrs vecākais) un Arigbugs (trešais vecākais).
Dēls – Abaks (nākamais hans).
Dzīvesgājums. Pirmais Rietumu dinastijas hans.
Dzimis 1217.gadā Mongolijā.
Jaunību pavadījis karagājienos.
Saskaņā ar Lielā kurultaja 1251.gadā pieņemto lēmumu, 1256.gadā stājās mongoļu armijas priekšgalā Tuvajos Austrumos un vadīja otro mongoļu uzbrukuma vilni, kas pabeidza Irānas, Irākas un blakusvalstu iekarošanu.
1255.gadā viņa karaspēks šķērsoja Oksas (Amudarjas) upi un iebruka islāma zemēs.
1256.gadā viņš pasludināja sevi par valdnieku un aizsāka savu jaunu dinastiju, lai gan nomināli atzina Lielā hana suzerenitāti, no kā bija saņēmis ilhana titulu.
1256.gadā viņš triecienā ieņēma nizarītu Alamutu un sodīja tās pēdējo „Kalna veco” – Ruhuaddinu.
1257.gadā Hulaghana karaspēks ar kaujām virzījās caur Persiju Bagdādes virzienā. Tomēr uzreiz sasniegt Bagdādi tam neizdevās, jo viņa radinieks Zelta Ordas hans Berke izraisīja nekārtības aizmugurē.
Sagrāva ismailītu valsti.
Tomēr 1258.gadā Hulaghans iebruka Irākā un apmetās netālu no Bagdādes. Bagdādes abasīdu kalifs Mutasims atteicās padoties un Hulaghana armija ieņēma Bagdādi triecienā. Daudzas pilsētas ēkas tika sagrautas. Simtiem tūkstoši pilsētas iedzīvotāji tika nogalināti, tai skaitā kalifs ar ģimeni, ko mongoļi sodīja ar nāvi. Tā beidza pastāvēt Arābu kalifāts.
Pēc Bagdādes ieņemšanas mongoļi Hulaghana vadībā ieņēma visu Irāku, kas tika iekļauta viņa hanistes sastāvā līdz ar jau esošajām teritorijām – Transoksāniju, Rieteņu Afganistānu un Irānu. Pilsētas, kas Hulaghanam nepretojās, viņš saudzēja, bet sagrāva un iznīcināja tās, kas pretojās.
Hulaghana pakļautajās teritorijās nodibinājās ļoti despotisks režīms, jo mongoļiem nebija cita mērķa, kā gan iespējami aplaupīt kontrolēto teritoriju iedzīvotājus. Tādēļ Hulaghans saglabāja esošo administratīvo aparātu (pārsvarā sastāvēja no persiešiem), lai sekmīgāk varētu iekasēt nodokļus. Valdīšanai viņš nozīmēja lielvezīrus, sākumā pat sodīja tos ar nāvi, ja nodokļi netika savākti pietiekami.
Tikmēr pats Hulaghans pastāvīgi atradās karagājienos.
1259.gadā iekaroja Sīriju un Palestīnu. Tai pašā gadā pienāca ziņa par vecākā brāļa Munkes nāvi. Viņš Hulaghanam atstāja mantojumā daļu no savas Mongoļu impērijas - visas zemes, ko tas spēs iekarot uz rieteņiem no Oksas upes.
Pēc mantojuma saņemšanas Hulaghans turpināja karot Sīrijā, kur 1260.gadā ieņēma Alepu un Damasku un satikās te ar Ēģiptes mameluku pretestību. Savu armiju viņš pirms ziemas aizveda uz Azerbaidžānu, kur varēja ganīties zirgi.
1260.gadā nosūtīja vēstnešus uz Kairu un pieprasīja mameluku Ēģiptes padevību. Ēģiptes mameluku sultāns Kutuzs sodīja vēstnešus ar nāvi. Kad Hulaghana armija augustā apmetās uz dienvidiem no Damaskas, Kutuzs tai uzbruka un sakāva Galilejā pie Ain-Džalutas.
Tikmēr 1261.gadā Hulaghans izvietojās Azerbaidžānā ar štābu Maragā un sāka karadarbību pret Zelta Ordas hanu Berki. Hulaghans pasludināja savas tiesības uz Azerbaidžānu un Kaukāzu.
Reliģiski Hulaghans bija šamanists, taču iecietīgi izturējās pret citām reliģijām.
Miris 1265.gada 8.februārī.
Saites.
Mongoļu hani (1162.-1335.g.).
