Hasans (661.g.)
Radniecība. Vectēvs – Muhameds.
Tēvs – Ali ibn Abu Talibs (iepriekšējais kalifs). Māte - Fatima.
Biogrāfija. Dzimis 624./626.gadā kā vecākais dēls kalifa Abu Taliba ģimenē.
Būtībā – piektais arābu kalifs, kas gan tā arī nestājās kalifāta priekšgalā. Vēsturnieki parasti viņu kā atsevišķu kalifu neizdala, tomēr tāds tituls viņam 661.gadā tika piešķirts pēc tēva Ali nāves.
Pēc kalifa Ali ibn Abu Taliba nogalēšanas Kufā 661.gadā par jauno kalifu tika izvirzīts Hasans (Ali vecākais dēls un Muhameda mazdēls). Tas bija pirmais piemērs kalifāta vēsturē, kad valsts vara tika nodota no tēva dēlam.
Damaskas vietvaldis un pašpasludinātais kalifs Muavijs atteicās atzīt Hasanu par kalifu. Hasans nebija spējīgs uzvarēt militārā konfrontācijā un atteicās no titula par labu Muavijam. 661.gadā uzreiz pēc kļūšanas par kalifu Muavija nozīmēja Ali dēlam Hasanam bagātīgu kompensāciju (nauda un ienākumi no Irānas) par atkāpšanos no varas.
Hasans pārcēlās dzīvot uz Medīnu, kur ieguva iesauku „šķirošais laulenis” dēļ lielā sievu un vēl lielākā piegulētāju skaita.
Hasans nomira Medīnā 670.(669.?)gadā un alīdiem nācās pārorientēties uz tā jaunāko brāli Hasanu.
Lai gan musulmaņi-sunnīti neatzina Hasana varu, šiītu musulmaņi Hasanu uzskata par otro imamu (pirmais bija viņa tēvs Ali).
Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).
12 imamu koncepcija.
