Hrungirs
Senislandiešu - Hrungnir.
Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā ir viens no milžiem, āsu ienaidnieks. Viņam bija akmens sirds un akmens galva.
Mīts par Hrungniru. Reiz Odins devās uz Jotunheimu, viņš jāja ar astoņkājaino zigu Sleipniru. Galvenā āsa ierašanās ienaidnieka zemē bija atklāts izaicinājums, jo Odins, kuram dikti patika pārģērbties un mainīt savu veidolu, atjāja pa gaisu savā īstajā izskatā, ar mirdzošu bruņucepuri galvā. Odinam pretī nāca milzis Hrungnirs un slavējis Odina zirgu. Odins atbildēja, ka liek savu galvu ķīlā - visā Jotunheimā neesot līdzīga zirga. Milzis par tādu lielību sadusmojies. Viņš rausies savām zirgam Guldfakasijam mugurā, lai sodītu pārdrošo lielībnieku, bet tā kā milzis pa pusei bija no akmens, Odins bija jau tālu prom, iekams pretinieks tika zirgā. Lielā niknumā Hrungnirs atdrāzies līdz Asgardas mūriem. Āsi bija viesmīlīgi un uzaicināja milzi ienākt un piedalīties dzīrēs. Milzis uzaicinājumu pieņēma un sēdās pie dzīru galda. Hrungnirs tukšoja kausus, ko parasti spēja iztukšot vienīgi Tors, citu pēc cita. Freija tos pildīja ar medu un alu. Uzņēmis krietni uz krūts milzis sāka lielīties, ka viņš sagraušot Asgardu, Valhallu pārcelšot uz Jotunheimu, visus āsus nogalināšot, bet Freiju un Sivu paņemšot līdzi. Dievi bija spiesti klausīties milža lielībā, jo Tora nebija mājās. Tors atgriezies Asgardā, saniknojās ieraudzīdams milzi pie āsu dzīru galda un ar paceltu Mjelniru rokā nācis Hrungniram virsū.
Nu milzis atžilba, kaut gan viņa galva bija no akmens. Viņš atgādināja Toram, ka ir viesis un atrodas Odina aizsardzībā (viesa neaizskaramība bija likums, ko turēja svētu gan dievi, gan viesi). Tors nomierinājās un sacīja, ka vīzdegunīgajam milzim viesošanās Asgardā būšot jānožēlo. Hrungnirs atbildēja, ka neapbruņota pretinieka nogalināšana Toram slavu neatnesīšot un piedāvāja tikties divkaujā pēc visiem likumiem. Tors, kuru vēl neviens nebija iedrošinājies izaicināt, piekrita. Tad milzis devies atpakaļ uz Jotunheimu, lai apbruņotos un sagatavotos divkaujai. Lai cīņā Hrungniram būtu palīgs, jotuni izveidoja māla milzi Mokurkalvi un ielika tā krūtis zirga sirdi. Hrungnira akmens galvai bruņucepure nebija vajadzīga, arī sirds viņam bija no akmens. Milzīgais vairogs un vāle arī bija no akmens. Tā apbruņojies, ar Mokurkalvi pie sāniem, Hrungnirs jāja uz izraudzīto cīņas vietu. Uz turieni devās arī Tors, bet viņam pa priekšu aizskrēja Tora kalps Tjalvi. Viņš aizskrējis uz abu pretinieku izvēleto cīņas vietu, teica Hrungniram: „Milzi, tu stāvi ļoti neuzmanīgi! Diženais āss tevi pamanīja un ielīda zemē, lai uzbruktu tev no apakšas, jo no tās puses tu esi gluži neaizsargāts.” Lētticīgais milzis noticējis Tjalvi teiktajam, nekavējoties nolika zemē milzīgo akmens plāksni un nostājās uz tās. Tad cīņas vietā ieradās Tors un sākās divkauja. Abi pretinieki trieca viens pret otru savus varenos ieročus. Tie gaisā sastapās, un Hrungnira vāle sašķīda gabalos. Viens gabals trāpīja Toram pa galvu, bet vesera Mjelnira trieciens sašķaidīja milža galvu. Jotuns nokrita tā, viena viņa kāja piespieda pie zemes Tora kaklu. Mokurkalvi, kuram sirds no bailēm iekrita vēderā, jau ieraugot Toru, Tjalvi ātri vien pieveica. Pēc divkaujas sanākušie āsi mēģināja pacelt milža kāju, lai Tors varētu piecelties, taču neviens nevarēja to pat izkustināt no vietas. Tad atskrēja Tora dēls Modi un viņš bez pūlēm nocēla milža kāju. Toreiz Tora dēlam bija tikai trīs gadi. Tors bija dikti lepns un priecīgs par sava mazā dēla spēku. Viņš aiz priekiem uzdāvinājis Modi Guldfaksiju.
Zinātnieku skaidrojums: šis stāsts asociējās ar zemestrīcēm, kalnu pārbīdēm un citām tektoniskām kataklizmām.
Saites.
Skandināvu mitoloģija.
