Aliens

Reģistrācija

Hindenburgs, Pauls fon (1847.-1934.g.)

Paul fon Hindenburg.
Vācu politiskais un militārais darbinieks.

Dzīvesgājums. Austriešu-prūšu kara 1866.gadā dalībnieks.
Franču-prūšu kara 1870.-1871.gados dalībnieks.

Hindenburgs I Pasaules karā. Kopš 1914.gada feldmaršals.
I Pasaules karā 1914.gadā komandējis vācu Austrumu frontes karaspēku un sakāva krievus pirmajā kara lielkaujā - Tannenbergas kaujā (26.-31.aug.).
Septembra beigās vācu-krievu frontē izvērtās niknas kaujas, kurās krievu armija tomēr noturējās pret vācu spiedienu, faktiski vāciešus pat sakaujot.
Septembra beigās no jauna izveidotā vācu 9.armija sāka uzbrukumu krieviem Polijā. Tās mērķis bija veikt triecienu flangos galīcijā uzbrūkošajam krievu karaspēkam. 2 nedēļu laikā vācieši spēja atspiest krievu spēkus pie Vislas un Varšavas - kaujas norisinājās jau apmēram 10 km no pilsētas. Vācieši nolēma sakopot visus spēkus spējam triecienam pret Varšavu, uzticot apsargāt kaimiņu iecirkņus (uz dienvidiem, blakus Ivangorodas cietoksnim) 1.austriešu armijai. Vēlāk izrādījās, ka šai rīcībai bija visai nepatīkamas sekas priekš Ass valstīm. 9.krievu armija uzbruka austriešiem un atmeta. Vācieši pie Varšavas nokļuva aplenkuma draudos. Vācu armijas pavēlniecība Paula fon Hindenburga personā oktobra beigās pieņēma lēmumu par karaspēka atvilkšanu izejas pozīcijās. Kauja tika pārtraukta.
Tādejādi vācu virspavēlniecības plāni sakaut krievus Galīcijā un Polijā tika izjaukti. Vēl vairāk - vācieši un austrieši bija cietuši sakāvi.
1916.gadā ģenerālštāba priekšnieks.

1925.gadā no labējo partiju bloka ievēlēts par Veimāras republikas prezidentu.
1932.gadā atkārtoti ievēlēts par prezidentu.
1933.gadā Hitleru nozīmēja par reihskancleru.
Vācijas reihsprezidents 1924.-1934.gadam.
Miris 1934.gadā, viņa un sievas sarkofāgus 1934.gadā novietoja memoriālā, ko pēc I Pasaules kara vācieši bija uzcēluši pie Hohenšteinas (Olsztynek). 1945.gadā sarkanarmieši to nolīdzināja līdz ar zemi.