Hopu Plūdu stāsts
Stāsta par zemi ar lielām pilsētām un plaukstošu kuģniecību. Kad cilvēki kļuvuši izvirtīgi un agresīvi, lieli plūdi šo pasauli izpostījuši. „viļņi, augstāki par kalniem, uzbangoja, kontinenti sašķīda gabalos un nogrima viļņos.”
Daudz tūkstošus gadu atpakaļ hopi dzīvojuši kontinentā ar nosaukumu Kasskara kaut kur Klusajā okeānā. Sen norisinājies karš ar cita kontinenta iedzīvotājiem. Tai laikā Kaskara sākusi lēni nolaisties okeānā, līdz virs ūdens palikusi tikai tās augstākā daļa. Hopi neatlika nekas cits kā meklēt jaunu zemi dzīvošanai. Tajā viņiem palīdzēja kādi, kurus tie sauca par katčinām („augstākie un godājamie izredzētie”). Hopi teica, ka katčinas ir pilnīgi reālas būtnes no Saules sistēmai tālas planētas Tōnaoteka. Kādreiz viņi noteikti atgriezīsies.
Atmiņas par Lielajiem plūdiem glabāja Ūdens klana ceremoniālā grupa Patkinja-Mu. Tās locekļi veica rituālus apaļā pazemes svētnīcā – kive. Svētnīcā ir seno plostu simboli, gatavoti no krustām saliktiem ciedru baļķiem starp svētnīcas akmens blokiem.
------------------------------------------
Hopi indiāņi pasaules vēsturi dala četros periodos: pirmā pasaule, otrā pasaule, trešā pasaule un ceturtā pasaule, kurā mēs pašreiz dzīvojam.
Leģenda par trešās pasaules bojāeju apraksta zemi ar lielām pilsētām un attīstītu kuģniecību. Labklājībai augot, strauji audzis arī cilvēku skaits. Arvien vairāk cilvēki pievērsušies laicīgām lietām. Viņus sāka pārņemt alkatība un izvirtība.
Leģenda vēsta, ka cilvēki izgudrojuši lidmašīnu, taču tās viņi izmantojuši karošanai.
Leģendā teikts: „samaitātība un karš nāca par trešo pasauli, tāpat kā par divām agrākajām.”
Trešo pasauli izpostījuši lieli plūdi: „Viļņi augstāki par kalniem, uzbangoja, kontinenti sašķīda gabalos un nogrima viļņos.”
Cilvēki arvien vairāk attālinājas no Radītāja, kļuva arvien skaudīgāki, izcēlās bezgalīgi kari. Reiz Radītājs vērsies pie divām miermīlīgam ciltīm, kas bēga no kara, un indiāņi atrada slēptuvi, izejot pa durvīm, kuras zemē atvēra skudras. Pēc tam Radītajs skaļā balsī, kas satricinaja debesis, kanus un okeānus, pavēlēja dvīņiem, kas grieza Zemes polus: "Atstājiet savus posteņus un ejiet prom no poliem. Ar šo pasauli viss ir galā!" Un tad planēta sāka šūpoties un griezties kā piedzēries cilvēks. Kalnu virsotnes tika iesviestas jūrā. Okeāns uzbruka sauszemei un atkal atkapās. Auksti ziemeļu un dienvidu pola vēji trakoja iekšzemē. Zeme nonāca kosmosa aukstajā daļā un sasala. Cilvēki un dzīvnieki pārvērtās par ledus statujām. Tikai daži izredzētie nonāca drošībā un siltumā - ciemos pie skudru tautas dziļi pazemē.
Daudz tūkstošus gadu atpakaļ hopi dzīvojuši kontinentā ar nosaukumu Kasskara kaut kur Klusajā okeānā. Sen norisinājies karš ar cita kontinenta iedzīvotājiem. Tai laikā Kasskara sākusi lēni nolaisties okeānā, līdz virs ūdens palikusi tikai tās augstākā daļa. Hopi neatlika nekas cits kā meklēt jaunu zemi dzīvošanai. Tajā viņiem palīdzēja kādi, kurus tie sauca par katčinām („augstākie un godājamie izredzētie”). Hopi teica, ka katčina ir pilnīgi reālas būtnes no Saules sistēmai tālas planētas Tōnaoteka. Kādreiz viņi noteikti atgriezīsies.
Ar katčinu palīdzību hopi senči esot šķērsojuši okeānu pēc Lielajiem plūdiem, kad kontinenti esot bijuši saraustīti pa daļām. Viņi esot ceļojuši no salas uz salu ar niedru laivām. Daudzas no šīm salām bija nogrimušas vai stipri mazinājušās izmēros.
Lai ilustrētu no Lielajiem plūdiem paglābušos cilvēkus, hopi indiāņi izmantoja ugunskrusta simbolu.
Hopi indiāņu vidū ir kāds "ūdenī dzīvojošo" (Patkinja-Mu) klans, kura priekšteči esot šķērsojuši Lielo Jūru no rieteņiem.
Hopi indiāņiem ir nostāsti kā viņu senči klejojuši pa Kluso okeānu. Šie piedzīvojumi tiek atainoti ikgadējā teatralizētā uzvedumā, kas tiek izrādīts apaļā ēkā (kive). Tā uzcelta virs pazemes kameras un savienota ar to kāpnēm. Kad izredzētie iznāk no kameras, tad tos bagātīgi aplej ar ūdeni un skaļā balsī atgādina par briesmīgajiem Plūdiem, kuru dzīti to senči bēga tālā senatnē. Līdzīgs uzvedums ir raksturīgs arī zuni indiāņiem.
