Horezmas valsts
Horezmas valsts ir Horezmas pilsēta ar apgabalu starp Kaspijas un Arāla jūrām.
Vēsture. Arābu vēsturnieks Rašīdadins vēsta, ka pēc tam, kad Horezmu ieņēma Čingizhana vadītie mongoļi, tās iedzīvotājus "visus izveda laukā, pēc ierastas kārtības tos sadalīja kareivjiem un visus nogalēja. Katram karavīram pienācās 24 cilvēki, bet karavīru skaits pārsniedza 50 000." Skaits sanāk ap 1,2 miljoniem, protams, tas ir pārspīlēti, tomēr mongoļu ārkartējo nežēlību apliecina.
Farasmans (IV gs.pmē.). Valdījis IV gs.pmē. Ziņas par viņu ir fragmentāras un trūcīgas. 328.g.pmē. Maķedonijas Aleksandra karagājiena laikā uz Vidusāziju, Farasmans ar 1500 jātnieku vienību ieradās Baktrijā, kur atradās Aleksandra nometne. Farasmans noslēdza savienību ar Aleksandru, un piedāvāja kopīgu karagājienu uz Melnās jūras ziemeļu piekrasti, no turienes uz Kolhīdu. Viņa plāns netika pieņemts.
Nebija sekmīgi hazāru centieni X gs. 2.pusē glābt stāvokli ar Horezmas valsts palīdzību, pieņemot islāmu, t.i. pakļaujoties Horezmai.
Mamuns II (XI gs.). Al Biruni kļuva par „Mamuna akadēmijas” vadošo locekli.
1157.gadā spēkā jau pieņēmās Horezmas valsts, kas neļāva seldžuku turkiem izvērsties austreņu provincēs.
1194.gadā Horezmas šahs nogalināja pēdējo Mazo seldžuku sultānu Torgulu III, līdz ar to pielikdams punktu seldžuku valdīšanai islāma centrālajos apgabalos.
Tekišs (?-ap 1200.g.).
Biogrāfija. Tjurku emīrs, kas Lielo seldžuku sultāna Melikšaha vārdā valdīja Horezmā.
Viņa valdīšanas laikā tam izdevās radīt spēcīgu tjurku cilšu konfederāciju.
Horezmas valsts rašanās. Ap 1212.gadu Lielie seldžuki zaudēja savu ietekmi Arābu kalifātā un ieslīga starpdinastiskos ķīviņos. Tikmēr abasīdu kalifs Al Nasīrs (1180.-1225.g.) atguva varu pār Irāku. Tomēr arābu austrumu teritorijas vairs tas dabūt nevarēja, jo tur radās jaunā Horezmas valsts.
Pēc 1157.gada sultāna Sandžāra nāves viņa sekotāji paturēja varu Irākā. Taču Irāna un citas austreņu teritorijas nonāca Horezmas valsts kontrolē.
Ala al Dins Muhameds (ap 1200.-1220.g.).
Radniecība. Māte – Terkena Hatuna. Dēls – Džalals ad Dins (nākamais šahs).
Biogrāfija. Pieņēma Muhameda Horezmšaha titulu. Vēlāk pasludināja sevi par kalifu. Valdīšanas sākumā pakļāvās karakitaju varai.
1210.gadā paziņoja par neatkarību no karakitajiem un okupēja Transoksāniju.
1215.gadā Muhameds Horezmšahs veica iebrukumu Afganistānā un atkaroja Gurīdiem teritoriju.
1216.gadā pēc Muhameda Horezmšaha pavēles tika nogalināts ap simtu mongoļu tirgoņu, un emisāru Otraras upes krastā. Tas deva Čingizhanam ieganstu liela mēroga karadarbībai.
Pēc karakitaju valsts sagraušanas 1218.gadā Čingizhana mongoļi uzbruka Horezmas valstij. Tobrīd horezmieši bija novājināti dēļ Muhameda Horezmšaha cīņām ar savu māti Terkenu Hatunu.
Mongoļu spēki 1219.gadā Čingizhana dēla Toluja vadībā uzbruka horezmiešiem trijos virzienos, un piespieda Muhamedam ar dēlu Džalalu bēgt uz Azerbaidžānu. Mongoļi ar uguni un zobenu pārstaigāja Horezmas valsti.
Muhameds Horezmšahs nomira 1220.gadā.
Muhameds Horezmšahs (~1210.-1220.g.).
Horezmas valsts bojāeja. To iznīcināja mongoļu iekarotāji Čingizhana vadībā 1219.gadā.
Džalals ad Dins (1220.-?).
Radniecība. Tēvs – Muhameds Horezmšahs (iepriekšējais šahs).
Biogrāfija. Kad 1219.gadā Horezmas valstī iebruka Čingizhana dēla Toluja mongoļi, kopā ar tēvu bēga uz Azerbaidžānu.
Par Horezmas tjurku vadoni kļuva 1220.gadā pēc tēva nāves. Kādu laiku tam izdevās sekmīgi turēties pretim mongoļiem.
1230.gadā Mazo seldžuku vadonis Kaikobads sakāva Horezmas šaha Džalal ad Dina armiju pie Ercinkanas un nodibināja savu varu Ziemeļirākā.
1593.-1594.gados sava uzplaukuma laikā Horezmu iekaroja Buhāras haniste.
Saites.
Horezma.
Horezmas hani.
