Hacora
Liela senpilsēta Kanaānā.
Atrašanās vieta. Izraēla, Augšgalileja, uz ziemeļiem no Galileja ezera.
Vēsture. Pilsētas tipa apmetne konstatēta agrīnā bronzas laikmetā III g.tk.pmē.
Mineta t.s. senēģiptiešu "nolādējuma lauskās" XIX gs.pmē., Mari pilsētas dokumentos XVIII gs.pmē., Bābeles pilsētas dokumentos XVII gs.pmē., Telamārnas arhīvā (XIV gs.pmē.) un Anastasas papirusā XIII gs.pmē.
Saskaņā ar Veco derību, Hacoru iekaroja un sagrāva Jozua XIII gs.pmē.
Atjaunoja un iekārtoja Zālamans X gs.pmē. kā vienu no noliktavu saimniecības, kaujas ratu un zirgkopības centriem.
732.g.pmē. sagrāvis asīriešu ķēniņš Tiglatpalasārs III.
Arhitektūra. 40 ha platībā, ap 40 000 iedzīvotāju.
Pilsētā tika atklāti vareni nostiprinājumi, svētnīcu un piļu kompleksi no II g.tk.pmē. vidus.
Atklāšana un izpēte. 1926.-1928.gados pirmos izlūkošanas izrakumus veicis angļu zinātnieks Dž.Garstangs.
1955.-1959.gados izrakumus veicis Žīdu universitātes Jeruzālemē arheologs Jigaels Jadins. Tie sniedza bagātu un dažādu izrakumu materiālu, kas ļāva restaurēt sociāli ekonomisko, politisko un militāro vēsturi pilsētai un tās kultūrai.
Atradumi.
Ostraka ar protosinaja rakstu zīmēm. XIII gs.pmē.
Uzraksti paleožīdu rakstībā. VIII gs.pmē.
Saites.
Kanaāna.
