Hersonēsa, Taurijas Hersona
"Pussala" - grieķu val.
Viena no trim sengrieķu kolonijām Krimā.
Atrašanās vieta. Krima.
Vēsture. VII gs.pmē. dibinājuši senie grieķi kā viena no trim kolonijām Krimā.
Klementa I trimda Hersonā. Saskaņā ar nostāstu šeit nonācis imperatora Trajāna no Romas izdzītais 4.Romas bīskaps Klements I, kas šeit ņēmis mocekļa galu. Kad, pateicoties Klementa I sprediķiem, jaunā ticība piesaistījusi daudzus pagānus, tad pēc imperatora Trajāna rīkojuma 99.gadā Klements I padzīts no Romas un nosūtīts trimdā uz Taurijas Hersonu (Krimā). Arī, būdams trimdā, viņš turpinājis sludināt kristietību.
Pēc kāda laikā Hersonā ieradies jauns vietvaldis un, lai pārtrauktu pagānu pāriešanu kristietībā, nolēmis tikt vaļā no Klementa I. Sākumā to spīdzinājis, tad pavēlējis uzkārt kaklā enkuru un iemest jūrā. Tā Klements I miris Taurijas Hersonā mocekļa nāvē 101.gadā.
Tomēr Klementa I mocekļa nāvi Hersonā apstrīd daudzi baznīcas vēsturnieki. Kā viens no argumentiem tiek minēts tas, ka I gs. sākumā Hersona nebija Romas impērijas teritorija, tādēļ tur nevarēja nosūtīt ne trimdā ne katorgā savus nepaklausīgos.
Klementa I pīšļus esot ieguvuši mūki Kirils un Metodijs, kas tos pārveduši no Taurijas Hersonas uz Romu un nodevuši pāvestam Adriānam II.
Mārtiņa I trimda Hersonā. Pēc trimdas Naksas salā sagūstīto pāvestu Mārtiņu I nogādāja Konstantinopolē, kur notika tiesa, kurā Mārtiņš I atteicās no sava monofelītisma nosodījumu. Izmocīto un slimo pāvestu nogādāja Taurijas Hersonā, kur viņš arī mira 655.gada 16.septembrī. Mārtiņu I apbedīja aiz pilsētas robežām Blahernas Sv.Dievmātes baznīcā.
Dalība Kijevas Krievzemes kristīšanā (988.g.). Neskatoties uz šā notikuma nepārliecinošajām ziņām vairums vēsturnieku par Krievzemes kristīšanas gadu pieņem 988., kad Kijevas tronī bija kņazs Vladimirs I. Tas esot noticis tā - Vladimirs I ieņēmis bizntiešu pilsētu Korsuņu (tagadējo Hersonēsu) un meslu vietā pieprasījis nevis naudu, bet gan piedāvāja Bizantijas imperatoram Vasīlijam II atdot viņam par sievu savu radinieci Annu. Imperators piekritis, bet pretim prasījis krievzemiešiem pieņemt grieķu ticību. Arī Vladimirs tam piekritis.
Kijeviešus kristīja grieķu garīdznieki, kurus kņazs Vladimirs I bija atvedis no Hersonēsas.
