Hnums
„Tas, kurš apvieno."
Hnum - "auns" vai hnemu ("veidotājs," bet vai tas ir tas pats, kas hnum?) - vārdam, iespējams, lemūriska izcelsme.
Radniecība. Dēls – Tots.
Raksturojums. Viens no galvenajiem četriem Senās Ēģiptes dieviem-radītājiem. Attēlo ar auna galvu, kas bija svētais dzīvnieks un simbolizēja vīrišķo radīšanas sākumu.
Dzīvesgājums. Piedēvē viņam pirmā cilvēka radīšanu no māla uz podnieka ripas. Tāpat radījis arī visas citas dzīvās būtnes uz Zemes, pat dievus. Pēc senēģiptiešu ticējumiem Hnums valdīja pār Nīlas uzplūdiem, kam bija būtiska nozīme tā laika Ēģiptes zemes auglībā.
Ikonogrāfija. Mākslā Hnumu attēloja kā aunu līdz Vecās valsts agrīnajam periodam, bet vēlāk kā cilvēku ar auna galvu (tāpat kā Amonu, tomēr nav informācijas par Amona un Hnuma radniecību. Varbūt Hnums bija Amona ba - dvēsele?). Auns bija svētais dzīvnieks un simbolizēja vīrišķo radīšanas sākumu.
Citā avotā atzīmēts, ka Hnumu attēloja ar cilvēka ķermeni un veselām 4(!) auna galvām uz tā! Tas esot simbolizējis viņa kulta izplatību uz visām 4 debess pusēm. Auns it kā senajās kultūrās iemiesojot kuģotājus pa okeānu.
Vēsture. Senākais Hnuma kulta centrs atradās Elefantīnē D-Ēģiptē.
Liekas, ka pirmais senēģiptiešu faraons, kas iekaroja daļu Nūbijas - tā saukto "divpadsmitjūdzi`" - bija Džosers (~2780.-~2760.g.pmē.), kas šo daļu atdeva dieva Hnuma priesteriem. Uz dienvidiem no 1.Nīlas krācēm Džosers uzbūvēja nocietinājumu līniju.
Mūsu ēras sākumā Hnuma kults kļuva populārs Esnē Dienvidēģiptē.
Lai gan Hnuma kults ir ārkārtīgi sens, tas bija tik ļoti nostiprinājies, ka saglabājās vēl līdz pat II gs., kad darināja rituālās hemmas ar viņa attēlu.
Teoloģija. Hnums tāpat kā Ra, Ptahs un Amons bija demiurgs. Hnums bija arī cilvēku aizstāvis no ienaidniekiem. Vārdi ba (dvēsele) un "auns" (Hnuma svētais dzīvnieks) ēģiptiešu valodā ir vienādi. Tāpēc, atbilstoši mitoloģiskās domāšanas asociatīvajam raksturam, Hnums tika atzīts par citu dievu (piem. Geba) ba iemiesojumu. Kosmogoniskais mīts vēsta, ka Hnums radies no pasaules okeāna Nuna.
Pēc senēģiptiešu ticējumiem Hnums valdīja pār Nīlas uzplūdiem, kam bija būtiska nozīme zemes auglības nodrošināšanā, un valdīja pār Nīlas izteku.
Hnums - Radītājs. Viņš ar podnieka ripu radīja visu pasauli, dievus, visas dzīvās būtnes, tostarp arī pirmo cilvēku. Hnums uz māla ripas salipina bērniņu un ievieto viņu dīglī mātes miesās. Kopā ar dievi Hekati viņš palīdz dzemdībās.
Liekas, ka tas pats Hnums (Hnemu?) izveidojis kosmisko olu - omfālu(?), no kuras senos laikos cēlies viss dzīvais.
Saites.
Senēģiptiešu Radīšanas stāsts.
Senēģiptiešu mitoloģija.
