Heizeriks (428.-477.g)
Pirmais vandāļu ķēniņš no 428. līdz 477.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 390.gadu.
Vandaļu karalis no 428.-477.gadam.
429.gadā pārcēlās pāri Gibraltāra jūras šaurumam, un, izmantodams romiešu vājumu tai rajonā, sagrāba lielu daļu romiešu Ziemeļāfrikas. Tās centru Kartāgu ieņēma 439.gadā.
442.gadā starp vestgotiem un Romas impēriju tika noslēgts miera līgums, pēc kura vandāļiem pienācās: Prokonsulas province, Bizacēna un austreņu Numīdija (tagadējā Tunisija un austreņu Alžīrija).
450.gadā, kad huņņu ķēniņš Atilla gatavojās karam pret Rietumromu, viņu atbalstīja arī Heizeriks, kas grasījās karot pret vestgotiem.
455.gadā Heizerihs sagrāba atikušo Numīdijas daļu, Mauritāniju un Tripolitāniju.
455.gadā vandāļi ieņēma un izlaupīja Romu. Pirms iebrukuma vandāļu ķēniņa Heizeriha iebrukuma Romā Leons I vēlreiz mēģināja to pašu, ko Atilas iebrukuma gadījumā - tika organizēts krusta gājiens ar karogiem, ķērubiem un dziedāšanu. Kaut kādi panākumi tomēr bija, jo Heizerihs apsolīja, ka pilsētu nepostīs un iedzīvotājus neslepkavos. Viņš savu solījumu arī turēja - 14 dienu ilgā Romas iekarojuma laikā neesot nodedzināta neviena māja, kā arī nav ziņu par iekarojuma laikā kritušajiem. Tajā pat laikā Roma tika pilnībā izlaupīta, bet līdzi nepaņemamie mākslas darbi iznīcināti. Tieši šīs Romas ieņemšanas dēļ austrumģermāņu vandāļu cilts vārdu sāka izmantot visu mākslas darbu iznīcinātāju apzīmēšanai.
468.gadā vandāļi iznīcināja milzīgu karafloti, ko pret viņiem sūtīja Austrumroma.
476.gadā imperators Zenons oficiāli atzina vandāļu tiesības uz Āfriku, Korsiku, Sicīliju, Sardīniju un Baleāru salām.
Heizeriha valdīšanas laikā nostiprinājās karaļa vara.
Par oficiālo valsts reliģiju viņš pieņēma kristietības ariāņu novirzienu.
Saites.
Vandāļu ķēniņi (428.-534.g.).
