Herlogs
Pēc tradīcijas, kas sakņojas Snorres Sturlusona XIII gadsimta sākumā sarakstītajā Heimskringlā jeb Norvēģu ķēniņu sāgās, Herloghaugens ir Numdālas novada konunga Herloga kaps, kurš ap 866.gadu izvēlējās labāk tikt dzīvs apbedīts nekā pakļauties pirmajam visas Norvēģijas ķēniņam Haraldam Skaistmatim.
Pirmie izrakumi Herloghaugenā notika jau XVIII gadsimtā un tajos atrada koka sienas konstrukcijas daļu, bronzas katlu, dzīvnieku kaulus, dzelzs naglas un sēdus pozīcijā novietotu skeletu ar līdzdotu zobenu. Atrasto skeletu kā ķēniņu Herlogu izstādīja Trondheimas katedrāles skolā. Diemžēl visi kapukalnā uzietie atradumi, skeletu ieskaitot, pazuda 1920.gados.
Saites.
Konungi.
