Huseins (1952.-1999.g.)
Huseins ibn/ben Talals, Huseins I.
Hašimītu dinastijas Jordānijas karalis no 1952. līdz 1999.gadam.
Radniecība. Tēvs – Abdalla, iepriekšējais karalis.
Dēls - Abdalla II, nākamais karalis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1935.gada 14.novembrī.
Sākuma izglītību guvis islama koledžā Amānā un Viktorijas koledžā Aleksandrijā.
Vēlāk mācījies Harovas koledžā un Sandhērstas Kara akadēmijā Lielbritānijā.
Kāpa tronī 1952.gadā pēc apmēram gada ilga politiskās nestabilitātes perioda valstī.
Laikā no 1952.gada augusta līdz 1953.gada maijam bija reģentu padomes aizbildniecībā.
1956.gada martā karalis Huseins, bažīdamies par antiimperiālistiskā noskaņojuma pastiprināšanos savu padoto vidū, atbrīvoja no armijas virspavēlnieka amata angli seru Džonu Glabu.
1957.gadā Jordānijas karalis Huseins sarāva vienošanos ar Lielbritāniju par protektoriātu, kas darbojās no 1946.gada, un iestājās arābu valstu savienībā kopā ar Sīriju, Ēģipti, Saūda Arābiju. Tai pat laikā ASV tomēr atturēja viņu no ciešāku sakaru dibināšanas ar PSRS.
1958.gadā valstī destabilizājās iekšējais stāvoklis dēļ vietējo jordāniešu un palestīniešu bēgļu sadursmēm. Baidoties, ka viņu var piemeklēt Irākas karaļa Feisala II liktenis (1958.gada maijā apvērsuma rezultātā to gāza Abdels Kerims Kasems un sodīja ar nāvi), Huseins lūdza britu militāro palīdzību troņa saglabāšanā.
Viņa vadībā Jordānijas armija cieta sakāvi 1967.gada „Sešu dienu karā” pret žīdiem, kā rezultātā Jordānija zaudēja Austrumjeruzālemi un visu Jordānas upes rietumkrasta teritoriju.
1970.gada augusta beigās Jordānijā izcēlas 10 dienas ilgs pilsoņu karš, kurā palestīniešu vairākums ar „PAO” atbalstu uzstājās pret karali Huseinu. Viņam tika izvirzīta vaina palestīniešu teritoriju zaudēšanā 1967.gada Sešu dienu karā. Tomēr karali atbalstīja jordāņu islāmisti, kurus neapmierinaja „PAO” sekulārisms un ideja par amerikāņu intervenci. Jasirs Arafats, kas nesen bija kļuvis par „PAO” vadītāju, uzstājās kā vidutājs sarunās par uguns partraukšanu.
Tomēr Jordānija atkal nonāca pasaules uzmanības centrā, kad palestīniešu kaujinieki sagrāba 3 pasažieru lidmašīnas – amerikāņu, šveiciešu un britu. Tās tika nosēdinātas Amānas lidostā. Lidmašīnas tika uzspridzinātas, bet pasažierus piedāvāja apmainīt pret saviem cietumos ieslodzītajiem biedriem. To starpā bija arī kada Leila Haleda, bijusī studente no Amerikāņu universitātes Beirūtā – viņa bija piedalījusies ķīlnieku sagrābšanā pirms gada.
Pēc šīs diversijas Jordānijas varasiestādes ņēmās izsūtīt no valsts palestīniešu kaujiniekus, kas savā vairumā tagad apmetās Libānas dienvidos. Par atbildi palestīnieši izveidoja kaujiniecisku organizāciju „Melnais septembris,” ko izveidoja atriebei karalim Huseinam par palestīniešu izdzīšanu 1970.gadā.
1986.gada maijā Jarmukas universitātē (laikam Amānā) notika islāmisko studentu protesti, kas bija neapmierināti ar karaļa Huseina valdības politiku.
1988.gada jūlija beigās Jordānijas karalis Huseins oficiāli paziņoja par atteikšanos no Rietumkrasta. Jordānija pārtrauca skolu, slimnīcu finansēšanu, kas izsauca sabiedrības viļņošanos.
1989.gada novembrī „Brāļi-musulmaņi” ieguva 25 no 85 vietām Jordānijas Valsts sapulcē. Tā rezultātā karalis Huseins bija spiests valdības sastāvā iekļaut vairākus islāmistus.
Valdīja līdz 1999.gadam.
Saites.
Jordānijas karaļi (?-patlaban).
