Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Humajuns (1530.-1539.g. un 1555.-1556.g.)

Lielo Mogolu dinastijas otrais sultāns pirmo reizi no 1530.lidz 1539.gadam un sestais sultāns otro reizi no 1555. līdz 1556.gadam.

Radniecība. Tēvs – Babūrs (iepriekšējais sultāns).
Dēls – Akbars Lielais (viens no nākamajiem šahiem).
Sieva - Bega Beguma.

Dzīvesgājums. Dzimis 1508.gadā.
Kāpa tronī 1530.gadā pēc tēva nāves.
1537.gadā Tahmasps I attīstīja savus militāros panākumus pret uzbekiem un iegāja Afganistānā. Tai pat gadā viņš Lielajiem Mogoliem atņēma Kandagāru.
Iekaroja Malvu un Gudžaratu. Tomēr Biharas ķēniņš Šerhans to sakāva pie Čausas (1539.g.) un Kanaudžas (1540.g.) tā, ka Humajuns bija spiests bēgt uz Irānu. Līdz ar to 1539.gadā afgāņu karavadonis Šeršahs to gāza no troņa.
Ar Irānā savāktās armijas palīdzību Humajuns 1545.gadā iekaroja Kabulu un 1555.gadā sakāva viena no Šerhana pēcteča - Sikandaršaha karaspēku un ieņēma Deli.
1545.gadā gāztais Humajuns ar persiešu šaha Tahmaspa I palīdzību sāka karu par Mogolu troni ar tikko pie varas nākušo Islamšahu. Afganistānā sākās karadarbība, tai pašā 1545.gadā iekaroja Kabulu.
Otro reizi nāca pie varas gāzdams Šeršaha (Šerhana) iedibināto dinastiju - sakāva tā pēcnācēja  Sikandaršaha karaspēku un 1555.gadā ieņēma Deli.

Aplūkojamie objekti.
Humajuna mauzolejs Deli. Cēla sieva Bega Beguma par ārprātīgu naudu.
Viena no skaistākajām un izsmalcinātākajām celtnēm Deli. Sievas Begas Begumas mīlestības pierādījums savam mirušajam vīram – Mogolu imperatoram. Viņa uzņēmās uzbūvēt viskrāšņākās kapenes Indijā - būvniecība pabeigta 1570.gadā (sākta 1565.gadā?), un maksājusi 1,5 miljonus rūpiju (tam laikam grandioza summa). Kapeņu arhitekts bijis persietis Mīraks Mirza Gijašs, kas atvests uz Deli no Afganistānas, un pirms tam strādājis pie dažādām būvēm Uzbekijā.
Te esot čūsku dīdītāji, kas tagad ir retums. Profesija aizliegta dabas aizsardzības dēļ XX gs. 90.gadu sākumā.
Kopš 1993.gada UNESCO sarakstā.

Saites.
Mogolu dinastija (1526.-1858.g.).