Hindu mitoloģija
Mandara. "Cietais," "milzīgais." Senajos hindu mītos tā sauc lielu svēto kalnu, dievu un padievu mitekli. Tā augstums ir 11 jodžanu (44 000 km). Zinātniki parasti Mandaru saista ar Kailāša kalnu vai tāda paša nosaukum akalnu Bihārā.
Prithvi. ("Platā") Senindiešu mītos dievišķota zeme, ko senie slavējuši kopā ar Djausu debesīm. Saskaņā ar nostāstiem, esot eksistējušas vismaz 3 Zemes, starp kurām ir arī cilvēku Zeme - nosaukta par Bhumi.
Satvamesta. Hindu mitoloģijā tīri, mierīgi un mazapdzīvoti dabas apvidi, kuros ir daudz gaismas, gaisa un veģetācijas. Tādas sakrālas vietas labvēlīgi iespaido cilvēku. Tiek uzskatīts, ka Satvmestu mākslīgos līdziniekos - tīros cilvēku mitekļos, svētnīcās u.c. rodas radžas-guna. Un otrādi - netīrās un piedrazotās vietās un mājokļos rodas tamas.
Rahu. Senindiešu mītos tā ir planēta, kas izsauc Saules un Mēness aptumsumus (bet ne pats Mēness), kā arī daitju ķēniņa dēls Vikpračitti. Tādu debesu ķermeni nevar identificēt.
Patala. Saukta arī par Nagaloku - "Nāgu pasauli." Pazemes pasaule senos hindu mītos, kas sastāvēja no 7 apgabaliem. Patalu apdzīvoja dievības, kas bija naidīgas cilvēkiem un debesu dievībām. Saskaņā ar nostāstiem Patala ir pati skaistākā vieta uz Zemes, kas skaistumā pārspēj pat Indras debesis.
Adi Varša. Sanskritā. Pati pirmā zeme, "Pirmsmūžīgā zeme," kurā, saskaņā ar nostāstiem, mita pirmās cilvēku ciltis.
Amaravati. "nemirstīgo miteklis." Seno hindu mitoloģijā milzīga un brīnišķīga dievu pilsēta debesīs.
Antarikša. Radžas - "tumsa." Senajos indiešu mītos to uzskata par starpstāvokli - gaisa telpu starp debesīm un zemi, kas tiek iedalīts trijās daļās (pēc citām ziņām - divās daļās). Augšējā nav cilvēka iztēlai un saprašanai pieejama.
Saites.
Hinduisms un hinduisti.
