Giboni, gibonu dzimta
Mazākie no pērtiķiem, kas mūsdienās sastopami Āzijas tropiskajos lietus mežos.
Sistemātika. Giboni ir ļoti interesanta pērtiķu grupa, kuras sistemātiskais (taksonomiskais) stāvoklis vairākas reizes mainījās. Ilgu laiku tie tika uzskatīti par cilvēkpērtiķiem. Mūsdienās tos iedala hominoīdu virsdzimtā, kuras sastāvā ir augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks, atsevišķi izdalot gibonu dzimtā. Angļu literatūrā tos bieži sauc par maziem lielajiem pērtiķiem.
Areāls. Giboni dzīvo Dienvidaustrumu Āzijā - Laosā, Vjetnamā, Kampučijā un Ķīnas dienvidos.
Raksturojums. Salīdzinoši ar cilvēkpērtiķiem, giboni ir mazākā izmēra, bet ar ļoti garam rokām. Giboni pazīstami ar savu balsi un spēju ar garajām rokām pārvietotie pa koku galotnēm.
Viņiem nav izteikts dzimumdimorfisms (atšķirības starp tēviņiem un mātītēm ķermeņa izmērā), bet atšķiras kažoka krāsa, kas ar vecumu mainās. Giboni veido ģimenes un ilgus gadus dzīvo kopā ar vienu partneri.
Gandrīz visas gibonu sugas iezīmē savu teritoriju ar vokalizāciju, kas ir tik melodiska, ka primatologi to sauc par dziesmām. Šo skaņu pētījumiem ir veltīts liels darbs.
Vēsture. Ķīnas kultūrā giboni tika augstu vērtēti un tika turēti kā smalki mājdzīvnieki.Vairums gibonu sugu draud izzušana mežu izciršanas, medību un nelegālās tirdzniecības dēļ. Ķīnā nesen izzudušas jau divas gibonu sugas, bet pārējās ir kritiski apdraudētas.
Ķīniešu kapeņu gibons. Aptuveni 2300 gadus senās kapenēs Ķīnas Šaņsī provincē, kas piederējušas Ķīnas pirmā imperatora Ciņa Šihuana vecmāmiņai, līdzās lūša, leoparda un melnā lāča kauliem atrastas līdz šim zinātniekiem nezināmas gibonu sugas skeleta paliekas. Pētot atrasto dzīvnieka galvaskausu, ar datormodelēšanas palīdzību secināts, ka šis gibons bijis citāds, nekā līdz šim zināmie. Domājams, ka par "Junzi imperialis" nosauktais pērtiķis izzudis pirms vairākiem simtiem gadu cilvēku darbības rezultātā.
Viena no gibonu ģintīm – Nomascus (cekulgiboni) dzīvo Vjetnamā, Laosā, Kampučijā un Ķīnas dienvidos. Savākti dati par Nomaskus nasutus (austrumu melnais cekulgibons), Nomascus concolor (baltvaigu cekulgibons), Nomaskus leucogenys (ziemeļu baltvaigu cekulgibons), Nomaskus siki (dienvidu baltvaigu cekulgibons), Nomaskus annamensis (Annamas cekulgibons) un Nomaskus gabrielle (dzeltenvaigu cekulgibons). No šīm pasugām Nomaskus annamensis (Annamas cekulgibons) ir jauna, atklāta 2010.gadā.
Hainanas gibons. Ķīnā sastopamais gibons ir viens no pasaulē retākajiem zīdītājiem, zināms, ka palikuši tikai 26 šīs sugas pārstāvji.
Aplūkojamie objekti.
Hūlongapāras Gibonu rezervāts. Hoollongapar Gibbon Sanctuary. Indija, Arunačāla.
Raksti.
Kā sarunājas giboni?
Saites.
Hominoīdu virsdzimta.
Pērtiķi.
