Gorillas, gorillu ģints
Gorilla.
Šimpanžu apakšdzimtas ģints ar vienu sugu - gorillām.
Atdalījušies no kopēja hominīdu evolūcionārā zara apmēram pirms 8 miljonus gadu.
Slavenā gorillu meitene Koko ir iemācījusies pazīt cilvēku valodas vārdus, reaģēt uz tiem un pat ar zīmju valodas palīdzību veidot savus teikumus.
Vēsture. Gorillas kādreiz bijušas zināmas tikai kā mītu varoņi. Pirmie ceļotāji-atklājēji, kas atgriezās no Āfrikas džunģļiem, stāstīja par matainiem, neticami stipriem dzīvniekiem, kas mēdza izvarot sievietes. Šos stāstus uzskatīja par izdomājumiem, tieši tādēļ gorillas bija un palika kā mīts ilgu laiku.
Tika uzskatīts, ka kartāgiešu ceļotājs Hannons, jūrasbraucienā ap 520.g.pmē. dibinādams kolonijas Rietumāfrikas piekrastē, pirmais izplatījis ziņas par šiem dzīvniekiem. Hannons savā periplā (ceļvedī) raksta: "Šajā līci ir sala... ko apdzīvo mežonīgi ļaudis. To vidū daudz sieviešu, kuru ķermenis apaudzis ar biezu spalvu; tulki tās nosauca par gorillām. Vīriešus mēs nevarējām sagūstīt, jo visi viņi aizbēga, rāpdamies pa klintīm un aizstāvēdamies ar akmeņiem; sagūstījām trīs sievietes; tās skrāpēja un koda... Mēs nogalinājām tās un ādas pārvedām uz Kartāgu.” Jāmin, ka nav īstas pārliecības par Hannonu, kā pirmo ziņotāju par šiem dzīvniekiem – iespējams, ka viņš atpazinis šimpanzes.
Daudz vēlāk 1625.gadā britu ceļotājs Andrejs Batels (Andrew Batell) stāsta, ka redzējis „briesmoni,” kam viss ķermenis, izņemot seju un rokas, bijis spalvains. Viņš stāstījis, ka „briesmonis” izskatījies pēc cilvēka, tikai „ar milža augumu.” Ilgu laiku nebija skaidrs, vai gorillas tiešām pastāv, taču tās tika uzskatītas par nežēlīgām, neinteliģentām un ļoti vardarbīgām būtnēm.
Ārsts Tomass Sevidžs (Thomas Savage) 1874.gadā Libērijā atrada un pētīja gorillu kaulus, ieskaitot galvaskausu. Pateicoties tam, tapa pirmais apraksts par lielo pērtiķi.
Nākamajos desmit gados ceļotājs Paul du Chaillu, ceļojot pa ekvatoriālo Āfriku, bija pirmais eiropietis, kas redzēja dzīvu gorillu. Kalnu gorillu par mītu uzskatīja līdz pat 1902.gadam.
Apraksts. Gorillas ir lielākie mūsdienu cilvēkpērtiķi ar milzīgiem žokļiem, kalnu gorillas tēviņi dabā var sasniegt 2 m augumā un 200 kg svarā. Gorillas, neskatoties uz tik iespaidīgiem izmēriem, arī pārtiek tikai no augu valsts produktiem. Viņu barības sastāvā ir 80% lakstaugu un tikai ap 20% augļu.
Gorillas vairāk piesaistītas noteiktām teritorijām, kas parasti nepārsniedz 25 km2, un pārtiek no zālaugiem, kas aug uz zemes, nevis kokos. Viņu izmērs ir daudz lielāks, nekā šimpanzēm, tāpēc viņiem praktiski nav ienaidnieku.
Gorillu dzimumdimorfisms. Gorillāmm, tāpat kā dažiem citiem pērtiķiem (arī paviāniem) tēviņi ir garāki, masīvāki, nekā mātītes.
Radniecība ar cilvēku. Gorillām ar cilvēku ir kopējas 7 morfoloģiskās pazīmes.
Aplūkojamie objekti.
Mūsdienās vislabāk redzēt gorillas brīvā dabā var Ugandā, - Bvindi Valsts dabas parkā. Taču tas ir visai dārgs prieks - iekļūšanas atļauja maksā 600 ASV dolāru.
Kaimiņu zemē Zairā/Kongo arī to var, taču tur ir nestabila politiskā situācija.
ZOO dārzos gorillas var redzēt Tenerifē, Maurīcijā u.c.
Saites.
Pērtiķi.
