Goija, Fransisko de (1746.–1828.g.)
Spāniski - Francisco José de Goya y Lucientes.
Spāņu gleznotājs, ieņem īpašu vietu Eiropas mākslas vēsturē kā viens no pēdējiem dižajiem galma gleznotajiem un modernās mākslas celmlauzis.
Dzīvesgājums. Goija bija nedzirdīgs.
Mazgāja traukus krodziņā Sobrino de Botin Madridē.
Dzīvoja tā sauktajā Kurlajā namā pie Madrides, kas līdz mūsdienām gan nav saglabājusies.
Daiļrade. Goijas daiļrade aptver posmu no velīnē rokoko līdz romantismam. Goija ar viņam piemītošo dumpiniecisko apņēmību bijka viens no pirmajiem Eiropas māksliniekiem, kas vērsās pret noteikumiem un dogmām, kas ierobežoja jaunradi.
Žanra ainās un vēstures gleznās Goija atteloja notikumus no ikdienas dzīves Spanija ap 1800.gadu - sociali, politiski un reliģiski nemierīgu laiku. Viņš iemūžinajis tirgus un vēršu cīņu arēnu, cietumu un baznīcu skatus, ainas no garīgi slimo patversmēm un inkvizīcijas tiesas.
Raganu atteli ir vel viens svarīgs motīvs, ko Goija izmantojis, lai atklatu sava laika māņticību.
Darbi. Ir Prado muzejā Madridē. Kristus un raganu attēli, portreti un vēsturiski skati, klusās dabas.
80 oforti. Tie pirmo reizi izstādīti 1799.gadā 6.februārī otrdienā.
Los Caprichos grafikas. 1799.g. 1803.gadā Goija Los Caprichos („Kaprīzes”) metāla plates uzdāvināja Madrides Karaliskajai tipogrāfijai. To vidū ir slavenais darbs Nr.43 - "Saprata miegs rada briesmoņus."
"Kara šausmas." 1811.-1814.g. Ofortu sērija.
Goija uzgleznojis 14 "melnās gleznas" savā māja (tā dēvēta par Kurlo namu) pie Madrides un tās, visticamak, nebija domatas publiskai apskatei. Gleznas atrada pēc mākslinieka nāves. Tagad tās atrodas Prado muzejā, bet ir tik trauslas, ka citur tās vest nevar.
"Apģēŗbtā maha." Eļļas krāsas, audekls. 95x190 cm. 1800.-1807.g. Prado muzejs.
"Klusa daba ar zelta karūsu." Eļļas krāsas, audekls. 44,8x62,5 cm. Hjūstonas Mākslas muzejs.
Aplūkojamie darbi.
Prado muzeja kolekcija. Šī Madrides mākslas muzeja rīcībā ir plašākā Goijas gleznu kolekcija pasaulē
