Gladiatori
Tie bija spēcīgākie un veiklākie, kurus izvēlēja no vergu vidus, lai tie cīnītos.
Gladiatoru cīņām cēla amfiteātrus, no tiem cēlušies mūsdienu cirki. Tos uzcēla visās lielākajās Itālijas un provinču pilsētās. Tā centrā atradās ar smiltīm nokaisīts laukums – arēna. Apkārt arēnai kāpņveidīgi pacēlās skatītāju vietas.
Svētkos daudzu skatītāju klātbūtnē arēnā risinājās gladiatoru divcīņas un pat veselas kaujas starp gladiatoru vienībām. Gladiatorus, kas necīnijās pārāk drosmīgi, dzina kaujā ar pātagām un asiem šķēpiem.
Uzvarēta, bet vēl dzīva gladiatora likteni izlēma skatītāji. Ja viņi pacēla rokas, tad to atstāja dzīvu. Bet ja pavērsa īkšķus uz leju, tad nonāvēja. Ar āķiem kalpi izvilka līķi no arēnas.
Tika rīkotas arī gladiatoru divcīņas ar lauvām un tīģeriem.
Impērijas laikā gladiatoru izrādes kļuva vēl krāšņākas nekā republikas laikā.
Izpildot Oktaviāna Augusta pavēli, Romas apkaimē izraka ezeru. Tajā sarīkoja jūras kauju, kurā cīnījās 3000 cilvēku un 30 mazu un lielu kuģu.
I gs. otrajā pusē Romā gladiatoru cīņām uzcēla milzīgu amfiteātri – Kolizeju. Tajā bija vietas desmitiem tūkstošu skatītāju. Trajāna rīkotajos svētkos amfiteātru arēnās tika izlaisti 11 000 zvēru. 10 000 gladiatoru nonāvēja cits citu un cīnijās ar plēsīgajiem zvēriem. Svētki turpinājās 123 dienas.
Saites.
Senā Roma.
