Galans, Jaroslavs (1902.-1949.g.)
"Tautas demokrātisko republiku nodibināšana Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropas zemēs bija Vatikānam nesalīdzināmi briesmīgāks trieciens nekā reformātu kustība XVI un XVII gadsimtos. Tur Romai bija darīšana ar lielāku vai mazāku konkurentu skaitu, te - ar nāvīgu ienaidnieku to tautu personā, kuras cēlušās uz dzīvi un brīvību un sekmīgi nokrata no sevis garīgo jūgu, kas tās nomācis gadsimtiem ilgi."
"Pat agrīni viduslaiku miglā mēs neesam atraduši tādu valsti, tādu varu, kas būtu kļuvusi tik slavena ar divkosību, liekulību, alkatību, pērkamību, slepanām un atklātām slepkavībām, ar laupīšanu un tumšām mahinācijām kā "dieva vietnieku" pāvestu valsts. Tiesa, pāvestu hegemonijas laiki pagājuši uz neatgriešanos, sen apklusuši "svētās" inkvizīcijas sārtos dedzināto mocekļu vaidi. Bet pasaulē saglbājušies vēl spēki, kas pielūdz to pašu sātanu, kuram gandrīz divi tūkstoši gadu ar sirdi un dvēseli kalpo Vatikāna vilki. Šo tumšo spēku savienība ar fašistiem un kara kurinātājiem no Vašingtonas ir pilnīgi likumsakarīga kā slepkavu un laupītāju savienība. Cilvēces laime ir tā, ka tā ir bojā ejai nolemto savienība."
