Grapa
Vārds atvasināts no itāļu vārda grappolo ("vīnoga").
Itāļu vīnogu šņabis.
Vēsture. Pirmais rakstiskais avots, kas nepārprotami liecina par grapas pastāvēšanu, nāk no 1451.gada - viens no Friuli notāriem kāda mantojuma sarakstā minējis "dzīvības ūdeni" (acqua-vitem), kas citviet tai pašā tekstā tiek saukts par grape - destilēšanas katlu. Termins grapa valodā ieviesās vēlāk.
Ilgu laiku vārdu grapa attiecināja tikai uz Ziemeļitālijā ražoto spiedpalieku brendiju. Galvenokārt nomaļajās Friuli, Trentīno, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas ielejās zemnieki gatavoja stipro alkoholu no vīnogu miziņām, sēkliņām, kātiņiem. Dzērienu izmantoja maiņas darījumiem, izveda kontrabandas ceļā un dzēra arī paši.
Tā kā gandrīz nevienam zemniekam nebija pašam savas destilēšanas iekārtas, no septembra līdz decembrim ceļojošie destilētāji zirgu pajūgos vadāja vienkāršus destilēšanas katlus.
Primitīvajos aparātos, kurus novietoja uz atklātas uguns, šķiedrvielas mēdza piedegt. Līdz ar to nevēlama piegarša gatavajā destilātā bija parasta lieta.
Drabiņu brendija attīstība no nebaudāma, stipra destilāta līdz izsmalcinātam, modernam dzērienam ilga vairākus gadsimtus.
1973.gads uzskatāms par pagrieziena punktu grapas ilgajā celā - togad Nonīno ģimene Friuli reģionā laida apgrozībā vēsturē pirmo tīršķirnes grapu.
Mūsdienās grapu ražo gan lielrūpnieki, gan mazas amatnieku destilētavas. Daži vīnkopji to destilē pašu spēkiem, citi destilāciju uztic lielajiem uzņēmumiem.
Mūsdienās vārds grapa ir aizsargāts arī oficialā līmenī. To ražo visā Itālijā, bet ārpus tās - vēl tikai Tičīno kantonā Šveicē, Graubindenes itāļu reģionos un dažās aizokeāna zemēs, piemēram, Kalifornijā un Dienvidāfrikā.
Tradicionāli labākie grapas reģioni atrodas Ziemeļitālijā, taču mūsdienās lielisku grapu gatavo arī valsts centrālajā un dienvidu daļā. Trentīno reģions Dienvidtirolē tiek uzskatīts par vienu no tradicionālajiem grapas reģioniem - Grappa trentina ir viena no slavenākajām. Ārkārtīgi liels retums ir Grappa di Ribolla Gialla, kas tiek gatavota Friuli. Venēcijas reģions mūsdienās tiek uzskatīts par modernās grapas kultūras dzimšanas vietu, ap Venēciju koncentrējušies gan lielie un slavenie, gan mazie amatnieciskie grapas ražotāji.
Pjemontas grapa, lai gan ir viena no senākajām, līdz XX gs. nogalei tika ražota vienīgi lauksaimnieciskā līmenī.
Vairāki ražotāji pēc destilēšanas pievieno grapai cukuru, tas ir atļauts līdz pat 20 g uz litru.
Grapai ir arī aromatizētā grupa - senatnē ar zālītēm, kadiķogām, mētrām, kanēli papildināto grapu uzskatīja par ārstniecības līdzekli.
Saites.
Itāļi.
