Globalizācija
Vispasauli aptveroši sociāli un ekonomiski procesi, kas vērsti uz tautu un kultūru kā cilvēces pamata struktūru saplūšanu un nonivelēšanu, vietu dodot vienveidīgai civilizācijai.
Vēsture. Pirmie globalizāciju centieni cilvēces vēsturē vērojami līdz ar pirmo impēriju rašanos, jo Asīrija, Babilonija, Persija un vēl dažas citas antīkās pārnacionālās struktūras centās izplatīt savu ietekmi cik tālu vien iespējams.
Tomēr droši vien par pirmo vērā ņemamo globalizācijas mēģinājumu vēsturiski būtu uzskatāms Maķedonijas Aleksandra karagājiens III gs.pmē. Tā rezultātā maķedoniešu impērijā tika apvienotas simtiem tautas un etniskas grupas no Grieķijas līdz Indijai. Šai teritorijā plašu izplatību guva helēnisms kā impērijas kultūras un sociālais kods.
Nākamais tāds jau bija Romas impērijas projekts, kas Bizantijas izpildījumā saglabājās līdz pat 1453.gadam, kad šos centienus pārtrauca osmāņu sultāns Muhameds II Iekarotājs.
Nodibinoties Austrumindijas kompānijai (East India Company) pirms Lielās Franču revolūcijas uz globāla spēlētāja vietu pieteicās Britu impērija, kas pilnā sparā saimniekoja Indijas okeānā.
Modernu pieeju demonstrēja franču impertaors Napoleons I Bonaparts, kas Napoleona karu laikā modernizēja savu franciju un izplatīja progresīvas idejas visā Eiropā, tā radot draudu Eiropas vecajām monarhijām.
Līdz ar Napoleona I Bonoparta sagrāvi 1815.gada ??? pie Vaterlas, franču un angļu gadsimtiem ilgajā pretimstāvēšanā beidzot virsroku guva Anglija. Izvirzījās iespēja, ka nākotnes globālā pasaule tomēr nebūs franciska bet gan angliska. V.Čērčils par to teicis: "Lielās cīņas laikā pret Napoleonu Lielbritānijai reizēm nācās stāties pretim gluži vai visai Eiropai kopā ar savienotajām Valstīm, tomēr Napoleonam neizdevās kļūt par Eiropas Savienoto valstu dibinātāju. Kauja pie Vaterlas, tālredzīgais miera līgums un rūpniecības apvērsums Anglijā gandrīz uz veselu gadsim tu nostiprināja Lielbritāniju civilizētās cilvēces virsotnē - vai, vismaz, pacēla virsotnē tik augstu, cik vien bija iespējams." /V.Čērčils, 24.12.1956./
Tā Napoleona karu rezultātā Lielbritānijai izdevās atņemt pirmās pozīcijas pasaulē Francijai, vēlāk nododot pašu dibinātā derivāta - Amerikas Savienoto valstu rokās. Pasaulē gandrīz nedalīti sāka valdīt "baltais cilvēks." Liela daļa izglītotās Eiropas turpināja izmantot franču valodu saziņai, tomēr "gallu gailis" (Le coq gaulois) bija izdvesies un pasaulē toni sāka noteikt anglosakši. frančiem un Parīzei palika mode, bet pasaules finanšu un tirdzniecības centri novirzījās uz Londonu.
Divi pēdējie kari nemainīja situāciju - pirmo vietu neizdevās ieņemt teitoņiem. Par slāviem un mums - baltiem, vispār nerunājot.
Saikļi.
Žīdi pārvalda pasauli.
