Gūtu sāga
Gutasaga.
Stokholmas Karaliskajā bibliotēkā (Kungliga Biblioteket) glabājas uz 17 lappusēm rakstīts rokraksts sengūtu valodā ar apzīmējumu B64, kas ir vecākais zināmais (no 1350.gadiem) gotlandiešu likumu krājums – Gutalagen. Likumu tekstam kā tiešs turpinājums – pielikums – seko 8 lappušu garš apcerējums par Gotlandes vēsturi. Tā kā tas bija bez virsraksta, tad J.G.Šlīters to nosauca par Historia Gotlandiæ, bet C.Sēve par Guta-Saga. Spriežot pēc GS valodas, domā, ka to ir sarakstījis kāds garīdznieks 1220.gados Lundas arhibīskapa Andreja Sunesona ierosmē, tam 1207.gadā apmeklējot Gotlandi. Sacerēto sāgu, kura dabūja nosaukumu Gutasaga, uzskata kā likuma teksta rakstītāja dabīgu papildinājumu pie uzrakstītajiem gūtu likumiem, lai atgādinātu un uzsvērtu to, ka gūti vienmēr ir bijuši patstāvīgi un arī tagad ar sveņņu ķēniņu saistās brīvprātīgi.
Atskaitot pasakaino ievadu, GS ir uzticams vēstures avots kā par kristīgās ticības ieviešanos Gotlandē un bīskapu prasībām, tā arī par gūtu pakļaušanos sveņņu ķēniņam, saistoties ar to noteikumos par gūtu nodevām un piedalīšanos sveņņu karagājienos. Interesantākais tomēr ir GS stāsts par gūtu izceļošanu, kas devis ierosmi zviedru valodnieku, vēsturnieku un arheologu apcerējumiem par un pret izceļošanas stāstu kā konstrukciju, kas nebalstās ne gūtu tradīcijā, ne vēsturiskās realitātēs. B.Nērmans sāgā stāstīto izceļošanu novērtē kā mutvārdu tradīcijā saglabātu vēsturisku notikumu, kuru viņš ieskata kā pierādītu ar savu arheoloģisko izrakumu atradumiem Gotlandes kapulaukos. Viņš konstatē, ka t.s. Montēlija VI:2 periodā (475./500.–550. g. pēc Kr.) ir redzama apbedījumu un kapa piedevu katastrofāla samazināšanās un kapulauku izsīkšana, kas neesot izskaidrojama ne ar ko citu kā izceļošanu.
Saites.
Gotlande.
