Aliens

Faraonu gaisma

Seno ēģiptiešu kapeņu apgaismojuma mīkla. Kad tika atklātas Tutanhamona kapenes, arheologus pārsteidza ne tikai tajās atrastie faraona dārgumi, bet arī lieliskās freskas. Turklāt nebija nekādu pēdu, kas norādītu, ka apgaismošanai tika izmantotas lāpas vai eļļas lampu pēdas. Jā būtu izmantoti šie apgaismošanas līdzekļi, tad uz brīnumskaistajiem sienu gleznojumiem būtu redzamas kvēpu pēdas. Teiktais attiecas uz visām seno ēģiptiešu kapenēm. Nekas tāds nav redzams. Rodas jautājums: kā senie mākslinieki apgaismoja savas darba vietas? Varbūt senie ēģiptieši izmantoja elektrisko apgaismojumu? Tā varētu būt viena no atbildēm uz šo jautājumu.
Senās hronikās atrodamas norādes, ka senajā Ēģiptē bija zināms elektriskais apgaismojums. Plūtarhs rakstīja, ka par lampu, kas dega Amona-Ra templī, tempļa priesteri apgalvojuši, ka šis gaismeklis nedziestot jau vairākus gadsimtus. Svētais Augustīns(354.-450.g.) vienā no saviem darbiem aprakstīja brīnumainu gaismekliIzīdas templī, ko „nevarēja apdzēst ne vējš, ne ūdens.”

Kvēlspuldžu attēlojumi Hatoras templī Denderā. 1969.gada arheologi Hatoras templī uzgāja šauras kameras ar īpatnējiem sienu gleznojumiem.
60 km attālumā no Luksoras, Denderā atrodas dievietes Hatoras templis, kuras sienas grezno pārsteidzoši senās Ēģiptes mākslas darbi. Dievieti Hatoru senajā Ēģiptē pielūdza arī kā debesu dievieti. Viņas templī Denderā kāda reljefa attēloti savādi cilvēki[dievi] līdzās stikla ķermeņiem, kuru forma atgādina milzīga izmēra kvēlspuldzes. Katras šādas kvēlspuldzes sašaurinātajā galā atrodas lotosa zieds, ko var interpretēt kā ietvaru vai kontaktu visai ierīcei. Savdabīgs kabelis lotosa ziedu savieno ar četrstūrainu kasti lampas otrā galā. Uz šīs tvertnes ceļos nometies Ra dēls, gaisa dievs Šu. Viņš kopā ar mitruma dievieti Tefnutu bija pirmais dievu pāris uz Zemes.
Visa veidojuma statīvs, tā sauktais džeda stabs stipri atgādina mūsdienu augstsprieguma tehnoloģijās izmantotos augstsprieguma izolatorus. Ķermeņa iekšpusē no lotosa zieda laukā izlokās čūska, kura stikla ķermeņa galā ir tiešā kontaktā ar džeda stabu. Šo kontaktu veido divas rokas, kuras pierīkotas tā, it kā balstītu čūsku. Blakus kastei līdzīgajam veidojumam atrodas zinātņu un rakstības dievs Tots. Rokās viņš draudoši tur divus nažus. Zem kvēlspuldzes viena otrai pretī tupus sēž divas figūras, kuru pirksti saskaras. Ērika fon Dēnikena izdotajā grāmatā „Kosmiskās pēdas” (1988.g.) šie divi tēli skaidroti kā simboli pretējiem spriegumiem starp lotosa ziedu un džeda stabu.

Hatoras tempļa pazemes kriptās. Šā tempļa kriptās uz sienām atrodami daudzi šādi vai līdzīgi reljefi augstāk aprakstītajam. Seno ēģiptiešu raksts sastāv no simboliskām zīmēm, kuru pamatā ir reāli notikumi vai objekti. Attēlu simbolos attēlotās fizikālās īpašības patiešām liek visam veidojumam spīdēt kā kvēlspuldzei. Pat bez jebkādiem fantastu tulkošanas mēģinājumiem šajos attēlojumos iespējams pazīt tehnisku ierīci, kur detaļas cita citu papildina.Templim ir pazemes katakombas, kuru sienas izraibinātas ar zīmējumiem. Reljefas figūras stāv blakus priekšmetiem, kas izskatās kā milzīgas elektriskās spuldzītes ar viļņveidīgiem kvēldiegiem – čūskām. Turpat blakus attēlots Mēness dievs Tots, kas kliedē tumsu. Flautai līdzīga kolonna balsta spuldzīti, un tā izskatās līdzīga mūsdienu augstsprieguma izolatoram. Te ir slavenie zīmējumi ar elektriskajām lampiņām.
Šo attēlu tehniskās rekonstrukcijas rezultātā radās funkcionētspējīga elektrotehniska ierīce, kas sastāvēja no ģeneratora, vakuumsūkņa un kvēlspuldzes.
Lielās piramīdas „Spēkstacijas teorijas” radītājs Kristofers Danns savos prātojumos atsaucas uz šā tempļa zīmējumiem. Viņš apgalvo, ka šie zīmējumi attēlo Ēģiptes elektrifikācijas sistēmu.
Viens no zīmējumiem attēlo trijus vīriešus, kas tur caurspīdīgus traukus, balstoties uz džeda kolonnām. Zīmējums izrotāts ar čūsku attēliem. Virves savieno caurspīdīgos traukus ar nelielām Atuma-Ra statuetēm. Blakus attēlots babuīns, kas tur paceltu nazi. Naža smaile vērsta pret vienu no traukiem. Danns apgalvo, ka tas ir Kruksa caurules grafisks attēlojums. Kruksa caurule ir 1870.gados sera Viljama Kruksa izgdrotā katodstaru lampa. Tā ir stikla caurule ar daļēju vakuumu, kuras iekšpusē atrodas katods un anods. Ja caurulei pieslēgt spriegumu, elektronu plūsma dosies no katoda anoda virzienā.

Ko attēlo džeda stabs? Kam kalpoja tā dēvētais džeda stabs? Tas līdzinās mūsdienu izolatoriem. Ēģiptologu skaidrojumi ir sekojoši:
· stabs, ap kuru dažādā augstumā tika sietas labības vārpas;
· koks bez lapām;
· palmas zars;
· fetiša simbols;
· stabs ar iegriezumiem.

Ēģiptiešu izolatoriem [džeda stabiem] tūkstošiem kilometru attālumā ir analogi uz tempļu mūriem netālu no Čendu, Ķīnā. Akmens veidojumi atgādina mūsdienu augstsprieguma izolatorus. Iespējams, džeda stabs veicis tieši šādu funkciju. Vārdu džed tulko kā "pastāvīgums," "stabilitāte" vai "ilgums," kas ir labas izolatora īpašības. Džeda stabs attēlots dažādos variantos, tāpat kā mūsdienu izolatori.

Pārsteidzošās liecības par seno ēģiptiešu stikla apstrādes metodēm. Kādā kapā pie Helvānas atrastas slīpētas cēzija lēcas. Ar kādām metodēm senie ēģiptieši pagatavojuši cēzija lēcas, nav skaidrs. Šīs lēcas ir mīklainas kaut vai tāpēc mūsdienās cēzija oksīdu iegūst ar elektroķīmisko metodi. Lai nu kā, bet šie atradumi apliecina, ka senie ēģiptieši spēja tikt ar kriptās attēloto stikla ķermeņu izgatavošanu.

Figūras ap centrālo priekšmetu. Vai šis visai svarīgās figūras attēlo apkalpojošo personālu, vai arī darbojošos spēku simbolus? Nav īstas skaidrības. Galvenā figūra atrodas pa labi blakus kastei. Tas varētu būt dievs Upu ar pērtiķa galvu, ko ēģiptologi identificē ar zinātņu dievu Totu.

Kvēlspuldzes iekšpuse. Kvēlspuldzes apakšējā galā atrodas ietvars (patrona vai cokols) lotosa zieda formā, kas ar cauruli vai kabeli savienots ar enerģijas avotu. No lotosa zieda vijās čūska līdz pat džeda staba rokam. Jādomā, ka čūska attēlo elektrības izlādi.

Uzraksti kriptas ejās. Daudzie uzraksti uz kriptu sienām tikai apstiprina šo attēlojumu interpretāciju.
Lai gan teksti, kas pavadīja zīmējumus, bija rakstīti „slepenajā” veidā (slepenrakstā), tomēr Hamburgas eģiptologam Dr.Volfgangam Vaitkusam 1991.gadā tekstu izdevās atšifrēt, veltot tam savu disertāciju, ko publicēja. Iepriekš 1983.gadā to bija mēģinājis viņa kolēģis Dīters Kurts, bet nesekmīgi.
Teksts satur daudz tehniskas informācijas. Lampa bijusi 4 plaukstu platumā un kvēldiegs bijis 70–80 cm garumā. Daudz tiek runāts par gaismu. Ir doma, ka šīs lampas varētu glabāties zemē kaut kur pie šī tempļa.
Teksti, kuros sniegts izmantoto materiālu apraksts, liek domāt, ka reljefos attēlotais nav fantāzijas auglis. Šajos tekstos teikts, ka ar „burvju vārdiem” un „dievišķajiem norādījumiem” var pārveidot čūskas izskatu, līdz tā sasniedz „cildenu pilnību.” Pareizi lietojot „burvju vārdus,” tika pamodināts kastē guļošais „čūskas spēks.” Ietvars (spuldzes patrona vai cokols) aprakstīts kā „lotoss, no kura nāk gaisma.” Lotoss savukārt ar „vara pīnēm” (mūsdienās strāvas vadi arī ir no vara) savienots ar savādo kasti. Kaste ir enerģijas avots, „no kura nāk vara un spēks.” Ja kāds neuzmanīgi apgājās ar ierīci, tad viņam nācās izjust „čūskas niknumu,” kura „visus savus ienaidniekus nogāž gar zemi.” Tieši tā! Ar elektrību joki mazi.

V.Garna rekonstrukcija. Ja vien šie reljefi nav kulta priekšmetu abstrakcijas, tad pamatojoties uz tiem būtu iespējams izgatavot darbojošos modeli. To paveica diplomētais inženieris Valters Garns, un tas patiesi darbojās! Inženieris par to teica: „Bez elementārām zināšanām elektrotehnikā šāds zīmējums nebūtu iespējams.”
Šī precīzā rekonstrukcija ir apmēram 40 cm gara un visbiezākajā vietā 12 cm diametrā. Garns modeli vairākas reizes demonstrēja pārsteigtajiem skatītajiem. Rekonstrukcija darbojās precīzi tā kā rakstiski un zīmējumos attēlots uz kriptu sienām. Pat elektriskā caursite, ko attēlo čūska, izvijoties no lotosa zieda uz džeda staba rokām, attēlota precīzi.

Kā senie ēģiptieši ražoja elektrību? Šis jautājums ir svarīgs. Kur senie ēģiptieši ņēma sprieguma potenciālu? Reljefos Denderā lotosa zieda kabelis-vara pīne ir ievadīts četrstūrainā kastē. Tas ir vai nu ģenerators vai, kā Garns to nosaucis, enerģijas akumulators. Pēc Fišingera domām šī kaste bija sprieguma avots. Taču paliek jautājums - kā tika iegūts nepieciešamais spriegums? Ja senie ēģiptieši izmantojuši elektrību, tad viņi to arī ražojuši. Citādi attēlojumus skaidrot kā kvēlspuldzes būtu nepareizi. Bez elektrības nevarēja būt arī kvēlspuldzes.
Ir izteikta domā, ka elektrību saražoja virknē saslēgtas daudzas Bagdādes apkārtnē atrastās māla baterijas. Dr.J.Fībags un P.Fībags Hatoras templī uz kādas sienas atklāja reljefu, kur bija attēlotas četras šādas baterijas, kas bija savienotas ar vadu. Līdzās attēlojumā bija divi veidojumi, kas tiek skaidroti kā kvēlspuldzes. Šīs elementu slēguma attēlojums sniedz atbildi uz jautājumu - kā tika iegūts spriegums.

Galvanizācijas procesa attēlojums. Kāda citā reljefā attēlota cita tehniska iekārta. Tajā, iespējams, attēlots galvanizācijas process. No elementa, kas virzienā uz leju sašaurinās un kura apakšdaļa atgādina šķērsām pārgrieztu citrusaugli, vienas spailes iet četri vadi. Katrs vads beidzās statīvā ar elektrodu, kuri ik pa diviem saslēgti īssavienojumā.
Inženieris Garns uzskata, ka senās Ēģiptes laikos bija zināms kaut kāds virknes ģenerators. Garns paskaidro savu pieņēmumu: „Caursites spriegums gaisā ir aptuveni 1000 voltu uz katru gaisa attāluma milimetru. Taču tas attiecās tikai uz nelieliem attālumiem. Ja atsevišķi priekšmeti atrodas tālu cits no cita, kā tas redzams, piemēram, Denderas reljefā, tad caursites spriegums krītas. Pie nelabvēlīgas vērtības tad rastos caursites spriegums 1 780 000! Bet, ja, piemēram, gaiss ir jonizēts ar tvaikiem un, ja lotosa zieds un rokas sekmē pārsitienu, tad caursite var rasties pie jau daudz mazāka sprieguma. Šādu 200000 voltu lielu spriegumu samērā viegli iegūt ar elektrostatisko ģeneratoru. Ar tā dēvēto virknes ģeneratoru, tādu kā Van de Grāfa ģeneratoru, var iegūt līdz 10 000 miljoniem voltu lielu spriegumu. No tā var secināt, ka tolaik arī ar primitīvu elektrostatisku ģeneratoru bija iespējams iegūt dažus simttūkstošus voltu lielu spriegumu.”
Šī sprieguma iegūšanas metode varētu izskaidrot figūru, kura attēlo gaisa dievu Šu tupus uz kastes. Šu šajos reljefos attēlots vienmēr tupus uz šiem enerģijas avotiem. Iespējams, Šu simbolizē gāzes, kuras jonizē gaisu.

Saites.
Seleikijas baterija.
Hatora.