Federālais izmeklēšanas birojs un NLO
- Detaļas
- 2291 skatījumi
1966.gadā ASV pieņemtais likums par informācijas brīvību spieda FIB-am atklāt savus arhīvus. Tādejādi sabiedrībai kļuva pieejami simtiem tūkstošu dažādu oficiālu un iepriekš slepenu FIB dokumentu. Tad atklājās, ka FIB ilgstoši vācis informāciju ne tikai par sabiedrības grupām un personām (piemēram, Amerikas Indiāņu kustību, Albertu Einšteinu, Merilinu Monro), bet arī nopietni un plaši gandrīz pusi gadsimta pētījis NLO fenomenu.
Tomēr, neskatoties uz informācijas atklātību, 1972.gadā FIB noliedza, t.i. - atklāti meloja, ka nodarbotos ar NLO fenomena pētīšanu. Par to liecina Dž.E.Hūvera parakstīta atbilde kādam ziņkārīgam amerikāņu pilsonim - dokuments datēts ar 1972.gada 23.februāri: "Nezināmo lidojošo objektu" pētniecība neietilpst un nekad nav ietilpusi FIB interešu sfērā."
Līdzīgi izmelojās arī E.Hūvera pēctecis Klārenss M.Kellijs. Kā redzēsim no tālāk rakstītā, viss bija pilnīgi citādi.
GKS pārstāvja tikšanās ar FIB 1947.gada jūnijā. Tikai divas nedēļas pēc slavenā gadījuma, kad 1947.gada ...??? grupā lidojošus NLO virs Kaskādu kalniem novēroja pilots Arnolds Kenets, armijas aviācijas izlūkošanas dienesta brigādes ģenerālis Džordžs F.Šulgens tikās ar FIB īpašo aģentu S.U.Reinoldu. Tikšanās mērķis bija noskaidrot, vai FIB pēc GKS lūguma varētu sniegt pastāvīgu atbalstu NLO fenomena pētīšanā. Ģenerālis Šulgens apliecināja gatavību "par katru cenu panākt lidojošos diskus un pārliecināties, vai tie patiesi ir realitāte vai arī ne, ja ir, tad uzzināt par tiem visu." Tikšanās laikā Šulgenam ziņoja, ka nesen nopratinātais GKS pilots, NLO aculiecinieks zinātniekiem un psihologiem pāriecinoši apstiprinājis, ka redzējis ko patiesi anomālu.
Pēc notikuma ar Arnoldu Kenetu, amerikāņu militāristiem un arī ģenerālim Šulgenam nedeva mieru doma par NLO padomju izcelsmi. Tādēļ viņiem un arī FIB-am radās aizdomas, ka ziņojumus "par pirmajiem novērotajiem dīvainajiem objektiem varētu būt ziņojuši cilvēki, kas simpatizē komunistiem, lai izsauktu histēriju un bailes sakarā ar jaunu ieroču veidu." Tieši šis apsvērums spiedis militāristus griezties pēc palīdzības pie FIB-a. Jāsaka gan, ka izbrīna militāristu pieķeršanās domai, ka NLO varētu būt krievu izcelsme, jo viņu rīcībā taču bija pietiekami daudz liecību un novērojumu, kas izslēdz tādu versiju.
Šulgents apsolīja Reinoldam, ka visi militāristu rīcībā esošie dati tiks nodoti FIB rīcībā. Pēc tam ģenerālis vispārējos vilcienos ieskicēja izmeklēšanas plānu, kas ietvēra sevī gan izmeklēšanu, gan liecinieku nopratināšanu, lai noskaidrotu vai "ziņojumi par NLO bijuši patiesi, vai tie bijuši, lai izsauktu par sevi sabiedrības interesi, vai arī tie tikuši sniegti dēļ politiskiem motīviem." Bez tam Šulgens arī paziņoja Reinoldam faktu: "Noskaidrots, ka lidojošie diski nav neviena armijas un jūras kara spēku eksperimenta rezultāts."
Atslepenotie FIB dienesta pieraksti parāda, ka no 1947.gada jūnija beigām, saskaņā ar Dž.E.Hūvera norādījumiem, birojs ar šo tematiku sāka nodarbities īpaši pastiprināti.
Izmeklēšanas sākums. 1947.gada 24.jūlijā FIB darbinieks E.Dž.Fitčs, atbildot uz E.Hūvera pieprasījumu, nosūtīja FIB iekšējās izmeklēšanas nodaļas direktora vietniekam D.M.Ledam divu lappaspušu ziņojumu, kurā norādīja, ka vienu reizi 1947.gada jūlija sākumā armija liegusi FIB aģentiem piekļuvi kādam Luiziānā uzietam "šķīvim." E.Hūvers bija norūpējies par tādu attieksmi, tādēļ Reinolds devās uz tikšanos ar Šulgenu. Tikšanās laikā ģenerālis apliecināja, ka vēlas pilnīgu sadarbību ar FIB NLO fenomena izmeklēšanā, un dos vietējiem militāristiem attiecīgus norādījumus.
Tikšanās laikā tika nolemts arī kādā veidā FIB sniegs armijas GKS iegūto informāciju. Tā kā vietējās FIB nodaļas uzturēja ciešus kontaktus ar vietējo militāristu izlūkošanas struktūrām, tad aģents Reinolds šim mērķim piedāvāja parastos jau iedibinātos sakaru kanālus. Reinolds ziņoja Fitčam: "Ģennerālis Šulgens teica, ka viņš būs apmierināts, saņemot informāciju tādā veidā."
Šulgena plāni un nostādnes acīmredzami apmierināja arī FIB direktoru Hūveru, tādēļ 1947.gada 30.jūlijā visām vietējām FIB nodaļām tika izsūtīts "FIB biļetens," kurā pieteica rūpīgi izmeklēt katru NLO novērojuma ziņojumu, ņemot vērā arī tā falsifikācijas iespēju, kā arī informē, ka sagaidāma GKS pilnīga sadarbība izmeklēšanā.
Interesanti, ka, lai gan ģenerālis Šulgens bija apliecinājis, ka amerikāņu militārās darbības rezultāts noteikti nav nekādi "lidojošie šķīvji," tomēr kāds GKS tomēr bija pētījis iespēju radīt disku formas lidojošus apaātus, jo 30.jūnijā biļetenam pievienotā zīmīte vēsta: "Gaisa kara spēki konfidenciāli dara zināmu, ka pastāv iespēja no lidmašīnas lielā augstumā palaist trīs vai vairākus ar vadu savienotus diskus, un ka šie diski iegūs milzīgu ātrumu un nolaidīsies uz zemes pa loku."
Izmeklēšanas aktivizācija. Tomēr NLO novērojumi turpinājās ar pieaugošu biežumu, un tas lika E.Hūveram pieņemt lēmumu par izmeklēšanas aktivizēšanu. FIB izpētei tika nodots 1947.gada 15.jūlija ziņojums. kas ir ievērības cienīgs ar to, ka NLO novērotājs bijis bruņoto spēku loceklis (viņa vārds FIB dokumentos aizkrāsots). Ziņotājs "dienarmijā 10 gadu un divus mēnešus, dienējis aiz robežas... aviācijas korpusā dienē 10 mēnešus... 1947.gada 8.jūlijā viņš devies no savas kancelejas uz Klīneras bāzi, gāja pa ietvi gar ORD kazarmām, kad pamanīja piecus vai sešus cilvēkus, kas rādīja debesīs. Taču, tā kā armijas azviācijas bāzē viņš pie tā bija pieradis, tad vairāk tiem nepievērsa uzmanību, kamēr priekšā ejošie kapteinis un laitnants neapstājās un neparādīja tai pat virzienā." Ziņojums turpina: "Mirkli palūkojies augšup, viņš ievēroja trīs neparastus lidojošus objektus, kas lidoja debesīs ziemeļaustreņu virzienā.Likās, ka divi no tiem kustējās ātrāk, nekā parasta P-80 lidmašīnu vienība, un viņš piemeta, ka aptuvenais to lidojuma augstums bija 8-10 000 pēdu un attālums 7-10 jūdzes. [Aculiecinieks] apgalvoja, ka divi priekšmeti prikšā likās apaļi un bija ļoti gaišā pelēkā krāsā, kamēr tas, kas atradās aizmugurē, itkā rotēja vai ripoja pakaļ diviem citiem... likās, ka viņš kūleņo, taču aculiecinieks nespēja saskatīt, vai šis priekšmets bija plakans vai telpisks. Aculiecinieks atcerējās, ka rotējot tas kļuva gaišāks un tumšāks. NLO atradās redzamības laukā kādas četras sekundes... un nebija līdzīgi nekam, ko viņš kādreiz būtu redzējis. Viņš centās sevi pārliecināt, ka tas bijis redzes apmāns; taču tai pat laikā bijis pārliecināts, ka redzēja šos priekšmetus tieši tādus, kādus tos aprakstījis."
Aculiecinieku kā gudru un savaldīgu cilvēku novērtējis aviācijas korpusa kapteinis Viljams L.Deividsons: "[Viņš] liekas gudrs un savaldīgs cilvēks. Sākumā viņš ļoti nelabprāt apsprieda šo tēmu un likās neapņēmīgs dēļ bažām tikt izsmietam. Viņš likās godīgs un patiess savā stāstījumā par redzēto un atklāti paziņoja, ka šis gadījums iedzinis viņu strupceļā."
Deviņas dienas vēlāk Biroja uzmanību piesaistīja jauns un iespaidīgs ziņojums, ko piegādāja armijnieki. Šoreiz liecinieks bija privāts lidotājs no Oklahomsitijas - Bairons B.Sevidžs, kas lidoja kopš 1929.gada. Intervijās ar militāro izmeklētāju kaimanu D.Saimonu viņš atcerējās 23.jūlija notikumus un bija gatavs "palīdzēt izmeklēšanai."
1947.gada augusta beigās pienāca vairāki ziņojumi par NLO novērojumiem netālu no Marokas lidlauka, Marokā, Kalifornijas pavalstī. Liecību kopijas, kas tika sniegtas zem zvēresta, tika pārsūtītas FIB.
Kopumā 1947.gada vasarā NLO novērojumu ziņojumi no uzticību rosinošām personām nāca kā no parpilnības raga. Tās bija parastas atskates, ko militāristi pārsūtīja FIB, tā izpildot savu norunas daļu par informācijas vākšanu. 1947.gadā FIB pamatīgi nopūlējās atrakstoties no vērīgiem un ziņkārīgiem pilsoņiem, dzenājoties pēc gadījumiuem, kas izrādījās mistifikācijas kā arī izmeklējot gadījumus, par kuriem ziņoja visai nesagatavoti novērotāji - tādejādi tie varēja izrādīties jebkas, tikai ne NLO. Papildus visam, FIB tomēr bija pārliecināts par NLO kā īpaši svarīgu amerikāņu valdības projektu. Bez tam eksistēja arī kaut kādi ietekmīgi un autoratīvi savoti, kas pauda, ka FIB-am jāmet pie malas šī bezjēdzīgā NLO izmeklēšana cik drīzi vien iespējams, un FIB-a sākotnējie plāni mainījās.
Lai pārliecinātos, cik nopietni FIB izturas pret saviem pienākumiem, to 11.jūlijā piespieda izmeklēt gadījumu, kad par piezemējušos NLO uzdeva uzmeistarotu platmasas NLO ar kupolu un skrūvēm pa perimetru. Citā reizē - 13.jūlijā, birojs saņēma vēstuli no kādda Losandželosas iedzīvotāja par 10 000 dolāru ziedojumu viņa "NLO faktu kolekcijai." Saprotama lieta, ka šādi notikumi kopumā tracināja FIB.
D.M.Leda ziņojumā lasāms: "Izskatās, ka situācija ar šiem "lidojošajiem šķīvjiem" ļoti atgādina situāciju, ar kādu Birojs saskārās iepriekš, pēdējā kara laikā, kad izskatīja sūdzības par japāņu nevadāmo aerostatu parādīšanos. Vai atceraties, ka tad, kad radās šīs problēmas, Birojs veica lielu izmeklēšanu un kopā ar armiju noskaidroja šo aerostatu atrašanās vietu, taču pēc tam, kad šī operācija bija pabeigta, militāristi paziņoja, ka tie bijuši kara ieroči un tie pāriet viņu īpašumā. To paveikuši, viņi īsā laikā publicēja lielu paziņojumu presei (preses relīzi) par spīdoši veiktu militāro operāciju japāņu aerostatu atrašanās vietas noskaidrošanai. Tādēļ patlaban no mūsu rīcībā esošās informācijas nav iespējams izdarīt secinājumu par to, vai NLO ir militārs ierocis vai kas cits. Nešaubīgi, Birojam nav ne veida, lai noteiktu, kādus eksperimentus veic armija un jūras kara flote, un vai tas varējis būt to eksperimentu rezultāts, nedz arī cita ceļa, lai noteiktu, cik tālu atsevišķos eksperimentos nonākuši krievi, un vai var tikt konstatēti krievu eksperimentālo ieroču objekti."
Tomēr līdz 1947.gada augustam histērija NLO sakarā noplaka, un vietējās Biroja nodaļas sāka saņemt ziņojumus ar daudz lielāku ticamības pakāpi nekā tas bija jūnijā un jūlijā.
1947.gada augustā FIB savus spēkus veltījsa arī tādu Losandželosas mediju baumu apkarošanai, itkā ASV būtu parādījušies padomju spiegu aģenti, kas esot saņēmuši uzdevumu atklāt NLO fenomena noslēpumu. D.M.Leds mo FIB Iekšējās izlūkošanas nodaļas savā ziņojumā FIB direktoram Edvardam A.Temmam raksta: "1947.gda 14.augustā direktors paziņoja, ka Losandželosas avīzēs ņirbēja virsraksti par to, ka padomju aģenti-spiegi saņēmuši imstrukcijas, noteikt faktus, kas saistīti ar lidojošajiem diskiem. Iespējams, krievi uzskatīja, ka NLO varētu būt daļa no slepenas aizsardzības stratēģijas, ko izstrādājuši amerikāņu militāristi. Raksti atgādināja, ka pēdējā kara laikā gaisā izmeta alvotas follijas gabalus, lai novirzītu pretinieka radaru rādījumus, un ka parādījušies diski varētu būt jaunas izstrādes šai virzienā. Direktors veica pieprasījumu par to, vai Birojam bija tāda informācija."
Leds paziņoja Temmam, ka padomju aģenti patiesi bijuši iesūtīti ASV tāda uzdevuma veikšanai, bet armijas, kara flotes un aviācijas korpusa pārbaudes "noskaidrojušas, ka armijai nebija informācijas, kas saistīta ar šo notikumu." 18.augustā parādījās ziņojums, kas norādīja uz FIB kā šo notikumu avotu avīzēm. Ziņojuma īstums paliek nenoskaidrots.
Neskatoties uz to, ka nekas būtisks noskaidrots netika, šodien mums ir zināms, ka pēc PSRS līdera Staļina pavēles padomju aģenti patiesi bijuši Ņūmeksikā. Šādu atklāsmi veica Valērijs Burdakovs no Maskavas Aviācijas institūta. Viņš arī apgalvoja, ka krievi izmeklēšanā nosklaidrojuši, ka NLO nav tikuši izgatavoti ASV, nedz arī kādā citā valstī (Avots: "Soviet UFO Secrets," by Bryan Gresh, publicēts MUFON Journal, 1993.gada oktobrī).
Tomēr, tā kā FIB vadība vēl joprojām uzskatīja, ka NLO ir amerikāniska izcelsme, tad uz GKS tika nosūtīts īpašais aģents S.U.Reinolds izmeklēšanai. 19.augustā viņš satikās ar pulkvedi X (visas norādes uz viņa personību joprojām ir FIB noslepenotas) no GKS izlūkošanas. Atklāti tika apspriestas "slepeno ieroču" problēmas. Sarunas rezultātā viņi sastādīja ziņojumu "Lidojošie diski": "Īpašais aģents Reinolds no sakaru grupas austāknosauktā fenomena apspriešanas laikā ar apakšpulkvedi [X] no GKS izlūkošanas uzsvēra varbūtību, ka lidojošie diski īstenībā ir ļoti noslepenots armijas vai JKS eksperiments. Reinolda kungs bija ļoti izbrīnīts, kad apakšpulkvedis [X] ne tikai tam piekrita, ka tāda varbūtība ir iespējama, bet arī konfidenciāli paziņoja, ka tas liekas visticamāk. Pulkvedis [X] norādīja, ka [aizkrāsots] kungs, kas ir zinātnieks un sadarbojas ar GKS izlūkošanu, ir tādās pat domās.
Pulkvedis [X] paziņoja, ka savus pieņēmumus balsta uz sekojošo: viņš ir pamanījis, ka, kad tiek ziņots par lidojošiem objektiem, kurus redzējuši virs Zviedrijas, "augstā priekšniecība" no militārās iestādes izdarīja milzīgu spiedienu uz GKS izlūkošanu, lai tiktu veikta izlūkošana un tiktu vākta informācija ar mērķi identificēt šos novērojumus. Pulkvedis [X] paziņoja, ka mēs, savukārt, ziņojām par nezināmu objektu novērošanu virs Savienotajām Valstīm, bet "augstā priekšniecība" izrādījās pilnīgi neieinteresēta šai informācijā. Tas lika viņam noticēt, ka "augšā" zināja pietiekami par šiem objektiem, lai neizteiktu savu interesi. Pulkvedis [X] tālāk norādīja, ka pētāmos objektus redzēja daudz ļaužu, kas ir, pēc viņa vārdiem, "pieredzējuši novērotāji," tādi, kā gaisa piloti. Tāpat viņš norādīja, ka daži no šiem ļaudīm pelna uzticību. No visa pateiktā viņš izdarīja slēdzienu, ka par šiem objektiem kāds valdībā zina visu.
Ilgu laiku daudzi bija pārliecināti, ka aiz visas šīs NLO lietas stāvēja kāda neizdibināma valdības sazvērestība ar mērķi apslēpt to. ka NLO ir kāds slepens amerikāņu ierocis. Būtu gan nesaprotami, ka, ja NLO būtu amerikāņu izcelsmes, tad kādēļ gan militāristi būtu vērsušies pie FIB, lai palīdz ar izmeklēšanu, un likuši arī saviem iznīcinātājiem vajāt NLO. Patiesi, doma, ka militāristi varētu būt pavēlējuši saviem pašiem lidotājiem vajāt iespējamos eksperimentālos objektus, kas tādejādi varētu tikt bojāti vai pat iznīcināti, ir diezgan absurda. To apliecināja arī paši militāristi, tomēr Birojs turpināja turēt aizdomās armiju.
