_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Francijs
Francium, Fr. Nosaukums iedots 1964.gadā par godu atklājējas M.Perē dzimtenei.
Periodiskās sistēmas I grupas ķīmiskais elements ar atomnumuru 87.
Atommasa - 223.
Vēsture. Šī ķīmiskā elementa pastāvēšanu paredzēja jau Mendeļējevs. Viņš to hipotētiski nosauca par „ekacēziju.”
Elementu 1939.gadā atklāja zinātniece Marija Perē, un tas ir pēdējais dabā atrastais elements.
Atrašanās dabā. Dabiskos apstākļos tas sastopams tikai niecīgos daudzumos kā radioaktīvo sabrukšanas virkņu produkts, piemēram, urāna minerālos. Eksistē vairāk ka 20 radioaktīvu francija izotopu (203-229) veidā. Dabā ir 223Fr (pussabrukšanas periods 21,8 minūtes) - tas rodas aktīnija izotopa 227Ac sabrukšanas rezultātā kā arī citās kodolreakcijās. Zemes garozā ir daži desmiti gramu francija.
Fizikālās īpašības. Atomskaitlis – 87, visaktīvākais sārmu metāls.
Blīvums - ap 2480 kg/m3.
Kušanas temperatūra - ap 20oC, viršanas temperatūra - ap 630oC.
Ķīmiskās īpašības. Savienojumos oksidācijas pakāpe ir +1. Ķīmiski aktīvākais no sārmu metāliem.
Izmantošana. Izmanto bioloģiskajos pētījumos, Ac noteikšanai.
Saites.
Ķīmiskie elementi.
