Forma un matērija
Aristoteļa filozofijas kategorijas, kas raksturo mainīgo esību.
Viduslaikos tās attīstīja tomisms. Atšķirībā no antīkajiem materiālistiem, kas atzina, ka lietu formas un struktūru nosaka matērija, atomi, Platons un Aristotelis uzsvēra formējošās darbības, formas un idejas, formu formas aktivitāti pasīvās vielas pāveidošanā. Forma (eidos, morphē - grieķu val.) tika atzīta par lietas specifisku principu, tās būtību, mērķi un virzītājspēku, kas aktualizē bezformas pirmmatēriju - esamības iespējamību, visu pārmaiņu substrātu. Formas un matērijas jēdzieni ir korelatīvi: noformētais savukārt ir matērija attiecībā pret augstākā līmeņa formu. Visu formu forma ir nūss (prāts), tomismā - Dievs.
