Fizāļi, fizāļu ģints
Physalis.
Nakteņu dzimtas ģints.
Savvaļā tropos un subtropos, visvairāk Centrālajā un Ziemeļamerikā - ap 100 sugām.
Viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi. Fizāļiem raksturīgs uzpūsts kauss - "lukturītis," kurā attīstās auglis - oga.
Latvijā audzē Meksikas fizāli (Physalis ixocarpa) un zemeņu fizāli (Physalis pubescens). Viengadīgi dārzeņi. Lapas iegareni olveidīgas, ziedi zaļgandzelteni. Augļi satur organizkās skābes, cukurus, pektīnvielas, C vitamīnu. Zemeņu fizālis ir 60-80 cm augsts, augļi dzelteni, sīki (masa 3-5 g), saldi. Visplašāk izplatītā šķirne - "Zemļaņičnij cukatnij." Meksikas fizāļa stublājs ir apmēram 1 m augsts, augļi dzelteni, gaišzaļi vai tumšzaļi, lielāki (masa 35-80 g), saldskābi - "Gruntovij Gribovskij 2046," "Konditerskij," "Moskovskij Raņņij 2045." Audzē no dēsta. Stāda jūnija sākumā apmēram 60 cm atstatumā smagā augsnē.
Augļus izmanto konditorejas rūpniecībā, var sālīt, marinēt, lietot svaigus.
Saites.
Nakteņu dzimta.
