Fāžu stāvoklis
Fizikāls stāvoklis, ko nosaka vielas struktūrvienību (atomu, molekulu) izkārtojums telpā un kustība.
Polimēri var būt kristāliskā, amorfā un šķidrķristāliskā fāžu stāvoklī.
Kristālisko fāžu stāvokli spēj veidot polimēri ar lineārām, stereoregulārām, pietiekami lokanām makromolekulām, kas regulārās savstarpēji saskaņotās konformācijās blīvi izkārtojas telpā visās 3 dimensijās. Šādi izkārtotu rajonu izmēri 100 un vairāk reižu pārsniedz makromolekulu šķērsizmēru (tālā kārtība).
Amorfo fāžu stāvokli spēj veidot polimēri ar staereoneregulārām un stingrām makromolekulām, kas mazāk blīvi izkārtojas telpā; tālās kārtības nav vismaz 1.dimensijā.
Šķidrkristāliskā fāžu stāvoklī polimēra makromolekula atrodas savstarpēji paralēli, bet to novietojums telpā un konformācija nav regulāri.
Fāžu stāvoklis saistīts ar polimēra agregātstāvokli: cietam agregātstāvoklim atbilst amorfais un kristāliskais fāžu stāvoklis, šķidram - tikai amorfais fāžu stāvoklis. Makromolekulas milzīgo izmēru, nelielā kustīguma un struktūras neviendabīguma dēļ polimērs kristalizējas tikai daļēji, un vienlaikus pastāv kristāliskā un amorfā fāze. Kristalizācijas pakāpe atkarīga no makromolekulas uzbūves un kristalizācijas apstākļiem, piemēram, dzesēšanas ātruma, un parasti ir 0,2-0,8. Polimēru fāžu stāvokļi nav viendabīgi, tajos ir rajoni ar atšķirīgu makromolekulāro izkārtojumu - virsmolekulārie veidojumi.
Fāžu stāvoklis lielā mērā nosaka polimēru īpašības. kristāliskie polimēri, piemēram, ir mehāniski izturīgāki un mazāk deformējami.
Saites.
Fāžu stāvokļa diagramma.
