Fotoelektriskie efekti
Elektriskās parādības, kas rodas, elektromagnētiskajam starojumam mijiedarbojoties ar vielu.
Šajā mijiedarbībā tiek izjaukts līdzsvars starp elektronu sistēmu un atomiem, molekulām un kristālrežģi. Atkarībā no fotona enerģijas un vielas enerģētiskajiem parametriem 9atomu, molekulu, ierosināšanas enerģijas, jonizācijas enerģijas, izejas darba) fotona iedarbībā var mainīties vielas dielektriskā caurlaidība (fotodielektriskais efekts) vai vadītspēja (fotovadītspēja), var rasties elektrodzinējspēks, atoms vai molekula var tikt jonizēta (fotojonizācija). Ja fotona enerģija ir pietiekama, elektrons var tikt izrauts no vielas - ārējais fotoefekts.
Ja uz metālu krīt gaisma, tā izsit elektronus. Einšteins 1905.gadā to pamatoja ar gaismas kvantiem (porcijām). Nobeļa prēmija.
Tā kā Zemi no kosmiskā starojuma aizsargā tās magnētiskais lauks un atmosfēra, pirmie cilvēki, kas tieši saskārās ar intensīvu jonizējošu daļiņu plūsmu bija "Apolona-11" misijas astronauti, kuri 1968.gada jūlijā lidojuma laikā uz Mēnesi pieredzēja redzes problēmas - ar pārtraukumiem parādošos baltas gaismas uzplaiksnījumus redzes laukā. Astronauti uzplaiksnījumus redzēja arī ar aizvērtām acīm. Vēlāk NASA speciālisti noteica un laboratoriski pierādīja, ka šo uzliesmojumu iemesls bija kosmiskā starojuma joni, kas ietriecās acs tīklenes šūnās un izraisīja fotoelektrisku efektu.
