Filistieši
Senžīdu valodā - pelištim.
Angliski - The Philistines.
Domājams, indoeiropiešu tauta, kas XII gs.pmē. apdzīvoja Kanaānas DR daļu Vidusjūras austreņu piekrastē.
Izcelšanās. Domājams, indoeiropieši.
Vēsture. Saskaņā ar Veco derību, filistieši ienākuši Kanaānā no Kaftoras (Krēta).
Senēģiptiešu attēlos no Medinetabas attēlotie filistiešu kaujas rati, kuģi un apģērbs visai līdzīgi egejiešu stilam. Filistiešu XII-XI gs.pmē. keramika atkārto XIII gs.pmē. mikēniešu keramiku.
Filistiešus ieskaita tā saucamo "jūras tautu" skaitā, kas ap 1200.g.pmē. iebruka Mazāzijā un Ziemeļsīrijā, sagrāva Hetu valsti un Ugaritu, veica uzbrukumus arī Senajai Ēģiptei. Tā kā ēģiptieši filistiešu uzbrukumus atsita, tad tie iebruka Vidusjūras austreņu piekrastes dienvidu daļā, sagrāba virkni nocietinātu pilsētu un izveidoja savu piecu pilsētu valsti (grieķiski - Pentapoli).
Filistiešu apmešanās vieta Vecajā derībā nosaukta par Pelešetu, no šī vārda viss novads ieguvis nosaukumu Palestīna.
Katrā pilsētā valdīja savs serēns, kopējās federācijas priekšgalā atradās Hatas pilsētas ķēniņš. Vēlāk filistieši pārņēma kanaāniešu valodu un arī reliģiju.
Filistieši reģionā ienesa dzelzs kultūru un kļuva par dzelzs kaujas ratu un ieroču ražošanas monopolistiem. Militārais pārākums ļāva filistiešiem iebrukt dziļāk Kanaānas teritorijā līdz pat Betšeānai (Jordānas upes ielejā) un nodibināt tur savu valdīšanu.
Kari pret žīdiem. Nesaskaņas ar žīdiem radās jau Samsona laikos, un turpinājās līdz pat VII gs.pmē. Tās saasinājās, kad filistieši sagrāba Derības šķirstu un ievietoja to savā Dagona templī. Kari ar filistiešiem guvuši atainojumu Vecajā derībā un žīdu episkajās teiksmās - stāsti par žīdu Semegāra, Samsona un filistiešu Goliātu (ar to cīnījās jūdu ķēniņš Dāvids).
Filistiešus galīgi un izšķirīgi sakāva tikai ķēniņa Dāvida laikos X gs.pmē. sākumā.
VIII gs.pmē. filistiešus pakļāva asīriešu ķēniņš Tiglatpalasārs III.
VII gs.pmē. beigās filistiešus pakļāva babiloniešu ķēniņš Nabukadnēcars II.
VI gs.pmē. beigās filistiešus pakļāva persieši. Ahemenīdu dinastijas valdīšanas laikā filistiešu apdzīvotais rajons - Filistija, bija iekļauts Persijas impērijas 5.satrapijas sastāvā.
II-I gs.pmē. filistiešu pilsētas iekaroja hasmoneju ķēniņi.
Maķedonijas Aleksandra karagājiena un sekojošās diodohu valdīšanas laikā aizsācies filistiešu helenizācijas process noslēdzās mūsu ēras sākumā.
Filistiešu kultūras centri. Viņiem bija piecas nostiprinātas pilsētas - Ašdoda, Gaza, Askalona, Hata un Ekronu (laikam dibinājuši paši filistieši), no kurām tie kontrolēja visu Kanaānas piekrastes līdzenumu.
Filistiešu valoda. Par sākotnējo filistiešu valodu pagaidām ticamu datu nav. Vēlāk filistieši pārņēma kanaāniešu valodu (arī reliģiju).
Filistiešu rakstība. 1969.gadā Ašdodā izrakumos uzgāja filistiešu zīmogus ar uzrakstiem, tomēr šodien tie vēl nav atšifrēti.
Saites.
Jūras tautas.
