_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Francis II (1792.-1806.g.)
Franz II.
Pēdējais Sv.Romas impērijas ķeizars no 1792. līdz 1806.gadam, no Hābsburgu-Lotringas dinastijas un arī Austrijas imperators Francis I no 1804. līdz 1835.gadam.
Radniecība. Meita - Marija Luīze, 1810.gadā tika izprecināta Napoleonam I.
/Francis_II_Holy_Roman_Emperor_by_Friedrich_von_Amerling_003.jpg "Franča II kā Sv.Romas impērijas ķeizara portrets. Autors - Frīdrihs von Amerlings, ap 1832.g.")
Dzīvesgājums. Dzimis 1768.gada 12.februārī.
No 1792.-1806.gadam bija Sv.Romas impērijas ķeizars.
1798.gada jūnijā Maltā ieradās Napoleona I karaspēks un Maltas ordenim sala bija jāpamet, līdzi paņēma visas relikvijas, arī šo ikonu (kādu!?). Tad ikonu vadāja pa visu Eiropu, beigu beigās nonākot Austrijā. Pēc tam, kad Krievijas imperators Pāvels I kļuva arī par Maltas ordeņa lielmestru, ikona kopā ar citām relikvijām pēc Austrijas imperatora gribas tika nosūtītas uz Pēterpili - jauno ordeņa rezidenci.
Napoleona karu laikā. 1804.gada 11.augustā pieņēma "Austrijas imperatora" titulu un bija Austrijas (Austroungārijas) ķeizars no 1804.-1835.gadam.
1804.gadā iesaistījās koalīcijā kopā ar Krieviju pret Napoleona I Franciju.
1805.gadā M.Kutuzova vadītā sabiedroto krievu armija atkāpās Krievijas robežas virzienā, izvairīdamās no ģenerālkaujas ar Napoleonu I. Nelielās uzvarošās sadursmes ar Mortjē un Mirata korpusiem iedvesmoja Franci II un viņš kopā ar Aleksandru I paģērēja, lai Kutuzovs pārtrauktu atkāpšanos un dotos uzbrukumā galvenajiem franču spēkiem. Kutuzovs pakļāvās spiedienam un piekrita, kā rezultātā krievu-austriešu armija cieta katastrofālu sakāvi no frančiem pie Austerlicas (mūsdienu Brno apkārtnē Čehijā). Pēc šīs sakāves Franča II Austrija izstājās no kara.
Viens no iniciatoriem Eiropas monarhu intervencei pret revolucionāro Franciju.
Franča I laikā Austrija 6 reizes karoja ar Franciju, laikā no 1792.-1809.gadam zaudējot tai 4 karus.
Pēc Vīnes kongresa 1814.-1815.gados bija viens no "Svētās savienības" dibinātājiem.
Iekšpolitiski nostiprināja klerikāli feodālu policejisku režīmu.
Austrijas politiku Franča II valdīšanas laikā realizēja Tuguts, Kobencls, Stadions, Meternihs.
Miris 1835.gada 2.martā.
1745.gadā Krievijas kanclers A.Bestuževs-Rjumins saņēma no Austrijas imperatora Franča I apliecību par iecelšanu Sv.Romas impērijas grāfa kārtā. Ne tikai viņam pašam, bet arī mantiniekiem. (kaut kas nesaskan ar gadiem!!!)
