Flamenko
Spāniski - flamenco.
Dienvidspāņu dziesmu, deju un ģitāras spēles veids.
Radies XVIII gs. beigās Andalūzijas čigānu mākslā.
XIX gs. 2.pusē līdz ar kafešantānu izveidošanos profesionalizējies un ieguvis popularitāti visā pasaulē.
Flamenkas dziesmu teksts vienkāršs - parasti viena četrrinde un refrēns,. Melodijas, kuru atskaņojumam improvizatorisks raksturs, ir melismiem bagātas, ritmiskas un daudzveidīgas. Dziedājumu pavada ģitāras spēle un deja. dejotāji parasti veido ritma pamatu, sitot takti ar kājām - zapateado, plaukstām vai kastaņetēm.
Flamenko mūziku komponējuši arī I.M.F.Albeniss, M. de Falja, E.Granadoss, H.Turina.
Ievērojamākie flamenko dziedātāji - A.Mairena, H.Valderama; dejotāji - Antonio, V.Eskudero, A.Gadess, K.Klaviho, P.Lopesa; ģitāristi - M/Eskudero, P. de Lusija.
