Finanšu oligarhija
Monopolistiskā kapitālisma varas virsotne - lielāko kapitālu īpašnieki, ietekmīgākie rūpniecības, tirdzniecības un finanšu monopolu pārstāvji.
Finanšu oligarhija personificē finanšu kapitāla kundzību, kas ir viena no imperiālisma pazīmēm. Tās dzimtas bieži vien ir finanšu grupas virsotnē. Ar līdzdalības sistēmu, personālūniju, ilglaika vienošanos u.c. formām finanšu oligarhija realizē kontroli pār sabiedrības bagātības, kapitālu lielāko daļu, rūpniecības un tirdzniecības korporācijām, finanšu un kredīta iestādēm, starptautisko monopolu darbību.
Imperiālisma sākumposmā finanšu oligarhija veidojās galvenokārt no dzimtu dinastijām - Rokfelleri, Morgāni, Diponi, Meloni ASV; Rotšīldi, Lazari Lielbritānijā; Rotšildi, Mišlēni, Pežo Francijā; Sīmensi, Fliki, Tiseni, Openheimeri - Vācijā u.c. ttīstoties kapitālistiskās ražošanas koncentrācijai, ZTR ietekmē mainoties ekonomiskajai struktūrai, pastiprinoties konkurencei starp monopoliem, palielinājās (it īpaši pēc II Pasaules kara) finanšu oligarhijas reģionālo grupējumu nozīme - Klīvlendas,Čikāgas, Kalifornijas, Bostonas grupas ASV; Bavārijas grupa Vācijā u.c.
XX gs. 50.-70.gados radušās jaunas dzimtu grupas, kas nostiprinājušās perspektīvās nozarēs - Getiji, Hanti un Hjūzi ASV naftas rūpniecībā; Votsoni, Fērčaildi ASV, Feranti Lielbritānijā, Grundingi Vācijā, Filipsi Nīderlandē elektrotehnikas un elektronikas rūpniecībā; Olini ASV, Noguti Japānā ķīmiskajā rūpniecībā u.c.
Mūsdienu ekonomisti apgalvo, ka mūsdieu kapitālistiskajā saimniecībā izšķirošā nozīme ir nevis kapitāla īpašniekam, bet jaunam sociālajam slānim - profesionāliem ražošanas pārvaldniekiem (menedžeriem). Īstenībā monopolu menedžeri, kas rīkojas ar svešu kapitālu un kas paši ir lielu kapitālu īpašnieki, arī pieder pie finanšu oligarhijas.
Finanšu oligarhija sinteresēm atbilst bruņošanās, ekonomikas militarizācija, tāpēc neražīgi tiek patērēti milzīgi materiālu, darbaspēka un finanšu resursi, saasinās kapitālisma sociālie konflikti. Koncentrējusi savās rokās ekonomikas virsotnes, finanšu oligarhija vienlaikus realizē politisko un ideoloģisko kudzību.
