Filipīniešu literatūra
Tā attīstījusies tagalu, visaju, iloku, bikolu, pampanganu, pangasinanu, kā arī spāņu un angļu valodā.
Filipīniešu folklorai ir kopīgas iezīmes ar malajiešu un indonēziešu tautu mutvārdu daiļradi.
XVI gs. - XIX gs. 1.pusē filipīniešu literatūras attīstību ietekmēja spāņu kultūra - literatūrai bija galvenokārt reliģisks raksturs.
XIX gs. sākumā veidojās spāņu valodā rakstītā laicīgā literatūra.
Filipīniešu literatūras pamatlicējs - tagalu dzejnieks F.Baltasars - poēma "Florante un Laura" (1838.g.), arī spāņu rakstnieks H.Risals, kura darbi - romāni "Nepieskaries man" (1887.g.), "Flibustieri" (1891.g.) stipri ietekmējuši filipīniešu literatūras attīstību.
XIX gs. beigās literatūrā atspoguļojās nacionālās atbrīvošanās cīņas motīvi.
XX gs. sākumā, kad Filipīnas kļuva par ASV koloniju, izplatījās angļu valodā rakstītā literatūra.
Joprojām attīstījās literatūra vietējās valodās, galvenokārt tagalu. Par vietējās valodās rakstīttās literatūras klasiķiem kļuvuši A.Ernandess, L.K.Santoss (sociāli romāni); A.Tolentino (dzeja).
30.gados izcilākie angļu valodā rakstītās literatūras pārstāvji: N.Hoakins, H.Garsija Vilju, N.V.M.Gonsaless. Viņi pievērsušies sociālajai tematikai, attēlojuši vietējos iedzīvotājus.
Kopš 60.gadiem filipīniešu literatūra plaši attīstās vietējās valodās, galvenokārt tagalu valoda - rakstnieki R.S.Tinio, V.Almario.
Saites.
Filipīnas.
